Nakts murgs

Nakts murgs. 21.01-22.01

Mans boss no rīta ir pie manis. Savācu dažas mantas, bet koferi nav pilni. Iesēdina mani autobusā un labu tev ceļavēju. Esmu mājās. Nu ne gluži savās mājās, bet Aizputē Ceļdaļā. Ceļojums ir miglā tīts, jo laikam raudāju visu ceļu. Protams, satikt vecākus ir forši, bet mans projekts nav beidzies. Aizputē ir sniegs un tas nozīmē, ka nav vasara, kad man jābūt mājās.
Pa logu neskatos arā, jo šis nav mans laiks, kad jaatgriežas Latvijā. Sava veida fails. Sajuta tāda, ka esmu izsūtīta uz mājām. pavīd doma un sajūtas, ka esmu mājās uz kādu laiku un tiek pirkta biļete atpakaļ. Neesmu atvadījusies no bērniem, no mentores, draugiem. Nevaru sazvanīt ne bosu no Latvijas, ne savu nosūtītājorganizāciju. Tikai caur skype, Seb, kurš nesaprot, kas notiek, jo esmu Latvijā, bet neko tādu nebiju teikusi. Mums taču bija plāns uz kalniem braukt atpūsties.
Mans boss neatbild uz epastiem. Aizputes ielās nerādos, jo kauns- kauns, ka esmu tik ātri atgriezusies. Bet man ir sajūtā, ka braukšu atpakaļ.
Nosūtītāj org neatbild, un nesaprotu pareizo iemeslu, ko daru mājās.
Galvenā doma ir tāda, ka mans projekts uz laiku ir apstādināts, jo misnistrija nav naudu pārskaitījusi. tas nozīmē, ka man kādu mēnesi bez darba jābūt un boss izlēma mani mājās sūtīt.
iemiegu no liela satraukuma savas ganību ielas gultā, bet par laimi ar aukstiem sviedriem pieceļos dzīvoklī Vidinā. Mans klimatiks visu nakti labi nestrādā. Galva ir auksta, tas vairs nav no pohām, bet man sajūta, ka iesnas. Aizsoļoju iiedzer aspirīnu un kolu.
pulkstens ap 3. Jāguļ, bet šis nebija skaits skats- sapnis. Oh...