2.12.2009

2.decembris, trešdiena.
Man bija liels un dziļš miegs, bet pamostos bez grūtībām, jo man jauna diena un jaunas emocijas, bet protams, vēl aizvien sirdī mazliet grūtums. Ir sāciens jauns mēnesis un man jau atkal ir nauda, bet tās stulbās faktūras. atkal laiks uztraukumie, savākšu vai nē. Besī.
neierodos uz beisbola workshopu, jo gribas sevi kaut mazliet savest kārtībā, bet ap 11. esmu Mahalā. ;)
valodas nodarbība nenotiek, jo esmu vēl mazliet nogurusi. Rusins man pastāsta, ka mazlie bērni pēc manis jautāja 1dien, kur esmu. Pastāstīja, ko viņš ir sadarījis, un kāds plāns tuvākajām dienām. Es arī pastāstiju savu ideju, ka es gribu sākt strādāt pie savas aktivitātes- sienas avīzes idejas. wow, šis sajūsmā.
Viņš pastāstīja arī ka pastrādājis pie manas filmas. ;)

ap 13.30 sāk ierasties bērni. Rusins man palīdz iztulkot informāciju par manu ideju, nolemjam, ka 5dien būs mana aktivitāte. :) tiek paskaidrots bērniem, kā arī es uzrakstu info uz papīra un piespraužu pie sienas.
Workshopā šodien izspēlējam dažādas situcācijas no dzīves, mēs ar Rusinu esam žūrijā. tas ir smieklīgi. Vēlāk Rusins dod mazu priekšlasījumu lugai. Bērni ir pārāk aizņemti, jo es piesaistu viņu uzmanību ar saviem zīmējumiem. :D Rusins mazliet dusmīgs un aizrāda man, jo es zogu bērnu uzmanību un viņi neklausās.
ā, šodien ar Rusinu mums bija gara saruna, un es pateicu, ka kopš šodienas gribu, lai ar mani sāk runāt bulgāriski, ja ko nesapratīšu, tad pārjautāšu, centīšos pēc iespējas vairāk atbildēt un koncentrēties uz atbildēm. Viņš ir priecīgs uz šādu soli, jo kā nekā ir mans skolotājs un zinu, ka sen jau gaidīja šo manu lēmumu. :)
 Man ir progress, katru reizi, kad satiekos ar citiem brīvprātīgajiem, man rodas kāda atklāsme šoriez tā bija valodas apguve. :)
Pēc workshopa pie manis pienāk viena meitenīte, kura jau kādas 15 min bija cītīgi ko darījusi un iedod man zīmējumu. :)
Za Liene. ;) tas tik bezgala mīļi, un tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs... :) tagad atceros, ka šeit ir mana vieta. Un vakardienas skumjas jau pazudušas kopš šī mirkļa.
Dodos mājās, jo pārgurums vēl aizvien moka.
Pielīmēju meitenes zīmējumu pie sienas. ;)))

Diena bija jaukāka nekā man likās, ka būs. :)

1.12.2009

Tikko atvērusi acis uz mani paskatās Quentins un saka: "Do you know what? Im going to be home tonight", un es sāku raudāt. Pār manām lūpām senšās nākt joks- " but tonight im gonna be back to Vidin", viņš mani saprot un joks ir puslīdz izdevies. bet asaras nerimstas. Seb jau ir beļģijā, saticis savus vecākus lidostā un dodas paēst, iedzert aliņu- ģimenes tradīcija, bet mums ar Quentinu saruna apmēram 2h garumā- kāds bija viņa projekts, pēc kā viņš ilgosies Bg, kāpēc vēlas atgriezties mājās un tuvākajiem plāniem. Pamazām arī pārējie slejas aukšā, jo viņiem liela draba diena šodien, vakar tikai org paziņoja, ka vairākas prezentācijas universitātēs. :D
Mēs smuki pasēžam un parunājam ar pārējiem, tiek atstātas mums atslēgas un pārējie dodas dienas gaitās. Siltas atvadas no Quentina un labi vēlējumi.
Viens pozitīvs mirklis man bija atvadoties no Quentina, viņš tīrija savu bagāžu, lai nepārsniegtu svaru- izmeta drēbes un pāris nevajadzīgas lietas. Es tikko pie zobupastas un neataisīta plāksteru komplekta. yēey.
Vēlāk devāmies paēst brokastis pāri ielai, Quentinam pēdējā duša Bg un pēdējās brokastis, pēdējā baņica. Stāvam, ēdam un runājam, asaras vairs nebirst, bet skumji gan ap sirdi, jo tagad saprotu, ka pienāks man viens rīts, kad teikšu- es šonakt būšu mājās, MĀJĀS.
Aizejam uz veikalu un veikalā ilgi pērkam Sirene un vēl kādus ēdamos suvenīrus. Es nopērku sev ceļa pārtiku, lai 5h braucienā ar gliemeža ātruma vilcienu kustoties uz Vidinu būtu ko uzkost. ;) Pārdevēja neiedod faktūru, man dusmas, jo man tās ir jāvāc un sanāk, ka es atkal ēdu par kabatas naudu. besī man, kad nevaru būt kā normāls cilvēks.
man atnākusi sms- pārsteigums, man konts papildinājies. Man ir fanatstiskākais unkulis visā pasaulē. :)
plkst. jau 11 un man laiks sākt doties ceļā, sazvanam, lai atnāk pakaļ atslēgai. Quentins nostiepj savus koferus. Atvadāmies uz ielas, jo viņa pietura uz lidostu pavisam uz otru pusi. Atvadoties: es zinu, ka mēs drīz tiekamies, bet pagaidām čau. mazliet attālinoties, jūtu viņa skatienus un ik pa laikam pagriežos- es neraudu, skaļi saku, es neraudu, vēljoprojām neraudu, viņš pasmejas, bet kad esmu jau 60 m attālumā- pagriežos: okay, tagad es raudu. Uzsāku atrāku gaitu un dodos prom, pāri ielai vēlreiz pamāju un izplūstu asarās. Viss, mans otrs tuvākais EVS draugs ir pavadīts, viss...
Tā, mana pirmā reize, kad no Sofijas braukšu uz Vidinu ar vilcienu. Ne es zinu, kur sliedes ir nekā, bet biļete nopirkta. te pēkšņi atpazīstu sievieti ar kuru sēdējām vienā kupejā, braucot uz Sofiju. Es viņai prasu vai viņa brauc tajā pašā virzienā un izskaidroju, ka man nav ne jausmas,kur vilciens ir. Tā nu pagaidu, kad viņa nopērk biļeti un atvadas no draugiem. Palīdzu viņai ar somām, un esam vilcienā. nerunājam daudz, bet viņa uzzina par mani visu, ko es māku pastāstīt par sevi. Pārējie vilcienā man izkaidro BG vilcienu shēmu, braucienam uz Vidinu. Lai nesēžu pirmajos 3 vagonos, jo tos vienā pieturā atkabina, lia dotos uz pavisam citu pusi. Vilciens vienmēr attiet no šīm sliedēm. plkst. 16, vilciens iet tikai uz Vidinu, neatkabina vagonus. Uz biļetes nav sliežu nr. ļoti forši. Jūtos droša, jo sieviete man ļoti palīdzēja un sēž man pretī.
Mans izbrīns par vienu ietu Bg, cilvēki vienmēr kavē, bet autobusi un vilcieni vienmēr attiet tieši laikā vai vismaz 2 min ātrāk.
Tā, sievietei uzrodas draudzene, kura uzaicina uz citu kupeju, bet man vietas tur nav. Tā nu es sēžu, vēroju pretīmsēdētājus un atkal jau nezinu, kāpēc man ir nostrādājis pensionāru kupejas likums. atkal pensionāri. bet šie visamz klusē. tad nu es sāku rakstīt savu dienasgrāmatu, nejūtos labi par atvadām no draugiem, asaras acīs, jo man arī mazliet gribas mājās, bet tikai apciemot ne jau pavisam, un saprotu, ka man pienāks rīts, kad teikšu- šonakt būšu mājās.
uzslēdzu mob mūziku, rakstu sms un mazliet raudu. Blakussēdētājs man piebaksta un jautā vai klausos mūziku. izskaidro ka viņam ir dzirdes aparāts. no sākuma saprotu, ka man jaizslēdz mūzika, bet nē, viņš tikai vēlējās psakaidrot, lai sargu savas ausis, jo arī viņš ir bijis jauns un klausījies mūziku. ( vai visi pensionāri ir vienādi- ar tieksmi mācīt?) es ik pa laikam, klausos ko viņš saka, bet nevaru uzķert, saku,lai runā lēnāk, bet šis nedzird, tad nu es mēģinu gallvu kustināt pretējā virzienā un teikt jā, jā jā. kad monologs beidzies pieslēdzos mūzikai. :)
Vēlāk tā pati sieviete atnākt apakaļ un uzaicina mani uz savu kupeju, jo ir brīva vieta. kad aizeju saprotu, ka nav gan. sieviete stāv kājās un saka, ka pēc 20 min viena sieviete kāps ārā. Tā nu sēžu un jūtos bezgala stulbi. bet viņa jau mani uzaicināja, ne es pati pieteicos nākt. Tā nu noskaidroju laika attālumus no vienas stacijas līdz otrai, un līdz vidinai. Vēl nepilnas 3h līdz mājām. ;)
Sievietes lepni runā par saviem mazbērniem un bērniem. uzmanīgi klausos un saproti 90% ko stāsts viena otrai. kad no 8 cilvēkiem kabīnē paliekam tikai mēs 3, man uzdod jautājumus, ko daru BG, ko mani vecāki LV dara, vai viņi piekrituši, ka esmu šeit utt.
sievietes izkāpj vienā pieturā, palīdzu ar somām, jo viņas man palīdzēja. :)
Un tad nu esmu viena kabīnē, ļaujos asarām, bet ne uz ilgu laiku, jo piesēžas vīrietis, bet es nerunāju. Tā uzrodas aizvien vairāk. viņi ir strādnieki un ož pēc eļļām.
cenšos nelūkoties acīs, jo man ir kkas līdzīgs zilām acīm, un dažreiz tas apgrūtina.
Tā nu redzu savu Mahala, un saprotu, ka drīz esmu stacijā.
Izkāpju, esmu laimīga, bet ieslēdzas autopilots un attopos, kad esmu jau mājās. Pa ceļam laikam biju iegājusi piemājas veikaliņā pēc kolas un mandarīniem, bet aizmirsu čeku- katru reizi jāvās, jo faktūru no tām izdod.
tāds pārgurums, ka ne runāt gribas, neko, bet internetam laiks mazliet ir. Rīt uz darbu un es liekos uz auss. Vēl tikai nodomāju, ka Quentins un Seb ir atpakaļ mājās un ir laimīgi. :)
man prieks par viņiem, bet mazas skumjas.

30.11.-1.12.2009

30. novembris, pirmdiena
tā kā aizmigām ap 2viem un man bija 1,4m gara gulta, izgulēties īsti nevarēju plus vēl satraukums, ka maniem puišiem pēdējā diena BG. ap 6šiem no rīta sāk sāpēt auss, nav laba sajūta, bet kkā nomoku līdz 7.45, sāp aizvien vairāk. Pieceļos un eju uz virtuvi gatavot tēju. uzzvanu mammai, viņa ātri reaģē un atsūta man kampareļļas latīnisko nosaukumu. ( fantstiski ātri reaģējoša mamma) Kevins arī pieceļas ( zinu, ka viņš agri ceļas, jo kad bija pie manis, cēlās ātrāk kā es- man liels šoks, jo viņš ir pirmais cilvēks, kuru zinu no EVS, kurš agri ceļas). Tā nu mazliet parunājam, kad ierodas Sonja un paziņo, ka man jāiet Sebastians celt aukšā. Tāds miega mice, un man labi izdodas viņu pamodināt. Quentins jau ir atvēris acis un nemaz nejautā cikos esmu piecēlusies, jo jau zina, ka pirms modinātāja. ( mums savi jociņi) dod man dažas norādes kā labāk mūsu miegamici piecelt un aidee, Sebs ir aukšā. Kāpēc mums bija svarīgi agri piecelties? Jādodas uz Beļģijas asambleju Sofijā, lai Sonja varētu nokārtot vīzu braucienam uz Briseli. šis tas un esam jau ceļā. Noķeram taksi, Quentins runā un noskaidro, ka pa 5 levām tiksim līdz asamblejai, drošības pēc sarunājam, ka tomēr taksometrā nerunāsim. Sonja laikam nedzirdēja, un ilgstoši ar mani sarunājās. Es izlikos, ka nekausos, jo mana auss arī sāpēja, ibumetins vēl nebija iedarbojies. Brokastis nebiju paēdusi. Taksometrs aizvizina pareizajā virzienā, bet ne pie pašas ēkas. tā nu sākas meklēšana, Quentins uz vienu pusi, Sebs uz otru, Sonja sarunājas ar taksometra šoferiem, lai atrastu norādīto adresi(krieviski), bet es vnk stāvu uz skatos uz Sofijas ārpus-centra burzmu. taksometra šoferis norāda virzienu, sasaucu puišus un aidēe. Pa ceļas noejam gar kkāda parka mūriem, mans un Quentina skats ir piesaistīts vāverēm. Quentins nepaspēj iemūžināt, jo vāvere ir ātrāka par kameras klikšķi. Nu nav mums tās pārliecības, ka ejam pareizajā virzienā, nu nekādas pārliecības. Policija trāpās pa ceļam, bet šie nezin. pasmejamies, bet seb aiz kokiem ierauga savas valsts karogu. Priecīgi. Es patiešām nezinu, ko man darīt, vajadzētu tā kā aptieku atrast, asambelja vēl ciet, brokastis nav ēstas, un visiem jāpiereģistrējas ieejai. Aidē, ko nu- neiešu jau stāvēt ārā ( labi, ka iegāju iekšā, savādāk būtu ilgas stundas stāvējusi un domājusi ko ārā darīt). galvenā persona vēl nav ieradusies, kā arī visas šīs lietas noteik rindas kārtībā. Skatamies bukletus, kartes un citas muļķības. Quentins kļūst sentimentāls, jo viņa pēdējā diena BG, Sonja priecājas par Briseles skatiem un runājas ar seb, kur viņi ceļos un ko apskatīs. Es ar savu sāpošo ausi vēroju cilvēkus- viens pāris, beļģu vīrietis un bg sieviete vēlas nokārtot laulības dokomentus, izskatīgs maķedoniešu pusis ar tēvu vēlas nokārtot vīzu, un izskatīgs vīrietis ( neatbilstoši viņa vecumam izvelk piezīmju blociņu un sāk rakstīt), vēlāk Quentins izskaidroja, ka viņš ir no Somijas un kārto savu bērnu, kuru tautība ir beļģi, legālu uzturēšanos ar savu tēvu Bg. Viss sāk mazliet kustēties uz priekšu un rindas kārtībā iet pie lodziņa, iet maliņā un atkal iet pie lodziņa, bet mūsu kārta kā nav tā nav. Pāris iziet ļoti priecīgs ārā, Maķedoniešiem arī viss kārtībā, Skandināvam pats konsuls izskaidro visus likumus un šis ļoti laimīgs. Visi laimīgi dodas ārā. Sonjas kārta iet pie lodziņa. saņem veselu kaudzi ar anketām, kuras jaaizpilda. Sebs palīdz, bet mēs ar Quentinu pētām viņas Armēnijas pasi. Pamanu, ka derīguma termiņš beidzies 1997. gadā. :D Mēs smejamies tik traki, ka Sonja mūs pātrauc un paskaidro, ka viņi armēnijā pasi maina tikai tad, ja tā ir saplīsusi, pazudusi vai izmazgāta. derīguma termiņš tiek pagarināts ar zīmogu pasē. :D Pats konsuls ilgi runā itkā ar viņu- no malas smieklīgi, jo konsuls runā ar Seb, bet Sonja māj tikai ar galvu- itkā saprastu visu franciski. Pats konsuls sazvana Briseli, lai tie saņem visus papīrus jau šodien. Sonjai tiek apsolīta vīza, jo konsuls ir ienitresēts, lai šī meitene ierastos Briselē. Laikam simpātijas. Sonja samaksā summu, mēneša kabatas naudas apmērā. un mazliet gaidam, kad konsuls iznāks "atvadīties", Quentins joko, ka ar beļģu alu nāks ārā. Riebeklis, nu neiznāca. Sonja pa to laiku asamblejā telpaugiem vecās lapas nokopj. Viss kārtībā un dodamies prom. ejot runājam, cik atsaucīgi tie beļģi tomēr ir, pļukš Sonjai mob zvana, smejamies, ka konsuls zvana. Zvana sekretāre, ka jāiet atpakaļ, jo kvīti neizdeva. :D 10 min, un atkal jau esam arā. ( šis viss process mums vilkās vairāk kā 3h, bet man šajā laikā bija jauka saruna ar manu mentori, par to kā viņa sēž ofisā un mēģina ko darīt ar papīru čupu, bet es esmu ar saviem tuvākajiem EVS draugiem Sofijā).
Dodamies, jā, mēs ar Sonju domamies, bet Seb un Quentins skrien uz centru. šī asambelja atradās 30 min attālumā no Sofijas centra, ne īpaši pievilcīgā vietā. var teikt, ka LV asambelja ir daudz labākā vietā, mums ir smuks karogs+ par ģērboni nemaz nerunājot.
Esam centrā, pa ceļam ieeju kādā aptiekā un Bg jautāju ko man vajag, bāžot acīs latīnisko nosaukumu, bet tā meitene, man patiešām nepatika, pārgāju uz angļu valodu, arī to viņa nesaprot. Pienāk vīrietis, apšaubāmi runā angliski, es šim parādu lapiņu, kas man būtu nepieciešams un izskaidroju kam. šim lēni, bet tomēr aiziet. saka, ka BG kampareļļa neesot, bet ir spirta šķīdums ar kampara eļļu. ~30 sant. aidēee, bet šis man neiesaka kko ar šo ausī darīt. Es tak pati gudrāka un man tā auss sāp. Sonja paskaidro, ka viņi armēnijā ar šo seju tīra. forši, noteikti izmēģināšu. tagad, kā jau plkst. 12 un kkas, meklējam vietu, kur varētu paēst, bet ak nē, Sonja izdomā, ka viņai naudu vajadzētu izmainīt. Sarunājam, ka pēc ēšanas, jo man ne tikai auss sāp, bet arī kuņģis jau sarvāies. dodamies uz restorānu, ko Quentins zina, ka tur esot, bet nē, pa ceļam pagadās tieši tā banka, ko Sonjai vajag. 20 min stāvējam 20 m attālumā no ēdiena. ( man bija liela dusma)
Smuki un glauni paēdam, Sonja izdomā, ka ir jau vēls, meitene gaidīs autoostā un abas laidīs atpakaļ uz Haskavo. Nu paldies, saule, šos vārdus patiešām gaidīju, nu es negribēju iepirkties un klīst pa veikaliem, patiešām nē. Pavadam uz ielu, pa kuru viņai ejot pēc 30 min nonāks "autogara".
palieku ar pušiem. plāns- seb vajag internetcafe, bet zina kur atrodas. 20 min un viss darīts. dodamies uz dzīvokli atpūsties. Smuki atvelkam elpu, parunājam ar vācu mieteni- dzīvokļa patstāvīgā iemītniece ( + vēl 3 franči ar kuriem nesadzīvo).
Seb man parāda, ko nopircis māsai, es kārtīgi izsmejos, vācu meitene man piebalso. Nolemjam, ka abi ar seb iesim māsai meklēt ko noderīgāku. Quentins jau aizmidzis un netīk modināt. Tā nu dodamies uz Sofijas lielāko tirgu. Seb man nopirka dāvaniņu. Abām māsām nopirka dāvanas, kaut gan man ilgi nācās pierunāt. dažus suvenīrus. Bet es tiku pie 2 kg mandarīnu, kuru cena 60 sant ( 2 kg)!!!
uz katra stūra dzirdami klusi čuksti- cigari ot dve leva. Nu nēe!!! Policija patrulē tik bieži. ūdenspīpes tabaka 1,50 levas, kas ir apmēram 60 sant. ogles 12 sant.
Dodamies atpakaļ uz dzīvokli, kurā palika guļošais princis. Seb ir plāns pēc pāris stundām braukt uz lidostu, lidmašīna ir 6 no rīta, bet jābūt jau 4tros. labāk izgulēsies lidostā nekā uz piepūšamā matrača, bet C`mon es gulēju gultā, kura īsāka par mani.
Tiesājam mandarīnus. kad tie jau iet uz beigām ierodas franču team. Tā kā uz brītiņu biju izgājusi, kad atgriežos, saprotu, ka man netiks tulkots. bet Kevins ir tik labs, ka pēc 10 min ilgas smiešanās izskaidro man vienā teikumā- šis bija joks no franču politikas.
vēlāk ierodas mana franču meitene ar kuru apmācībās dzīvojām kopā ( pirmais izsaukums- oi, Liene, you are not blond anymore, what happened?) un poļu meitene. ;) šie atnesuši ķīniešu ēdienu. mēs nolemjam aiziet pāri ielai pasūtīt picas + veikalā nopirkt aliņu, kad atgriežamies kompānija pazudusi, tā nu esmu atkal viena starp franciski runājošajiem. brr. tosts pēc tosta, kad seb nolemj, ka pa nakti ar taksi dosies uz lidostu. nolemjam iziet ārā iedzert aliņu. pļukš, aturamies pie aizslēgtām ārdurvīm, kurām nedarbojas pilnīgi neviena no 3jām franču atslēgām. arī poga durvju atvēršanai nestrādā. Viņu boses vīrs nāk ar instrumentiem palīgā, bet tas nelīdz, nestrādā, iespējams, ka atslēga nolauzta. vienīga iespēja, ka kāds no ārpuses atslēdz. vācu meitene ir ārā, bet nav sazvanāma. Bet nabaga sebs, visi joko par viņu, jo nabadziņam drīz lidmašīna, 1 stāvā neviens nedzīvo, nav avārijas izejas un zemākie logi ir ar restēm :D
Vācu meitene ierodas un durvis atveras. meitenei līdzi kāds pusis, kurš jau liekas kaitinošs. Visi saskatāmies. Sebs nolemj doties uz lidostu. Es un Quentins pavadām uz taksometru. atvadoties apsienu Lv karoga lentīti ap roku, man nav skumji atvad;ities, jo viņš pēc mēneša būs atpakaļ, bet man pietrūks, ka nevaru jebkurā laikā uzzvanīt. :( ( katru dienu jau bija pieradums soļojot uz darbu uzzvanīt un vismaz 15 parunāties, kā arī tas bija vakara ieradums), bet tagad uz mēnesi nekā. Ar Quentinu dodamies atpakaļ uz apartamentiem, šis mazliet nošļucis, jau rīt viņš arī būs dzimtenē. smuki pasēžam, parēcam par to vācu meitenes pusi- Bulgārs, bet nu nekāds. cenšas būt asprātīgs. Quentinam ir jāsaka runa, šis padomās, bet tā arī nepasaka, jo pamatīgi sašļucis. Viss, viņa EVS ir cauri, viss beidzies.
Ciemiņi aiziet, iemītnieki aiziet gulēt, mēs ar Quentinu vēl mazliet parunājam, atvēlu viņam garo gultu ( kā nekā pēdējā nakts BG un esmu latviešu meitene)un pati ieritinos uz piepūšamā matrača.
лека нощ -leka nošt Quentin.

1.12.2009

28.11-29.11.2009

28. novembris, sestdiena
šodien man bija plānots garš brauciens uz Sofiju, jo 4dien nokārtoju vilciena karti par aptuveni 12ls, jo tad varu ar vilcienu ceļot 50% lētāk, un man šī karte atmaksāsies pēc nepilniem braucieniem uz Sofiju. Tā man sanāks ieekonomēt manu nedaudzo kabatas naudu. :)
mantas baucienam uz Sofiju sakravāju no rīta, jo vakar bija liels nogurums un man nekādi nenostrādāja teiciens: neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien. :D
neesmu īsti pārliecināta cikos man ir vilciens, jo internetā ir rakstīts 12.45, bet stacijā redzēju citu laiku- kkas ap 12.08, bet drošības pēc gribas sazvanīt Patriku, lai noskaidrotu cikos viņš iepriekšējā dienā braucis.
Vārds pa vārdam un tā kā viņš ātri runā angliski, tikai vēlāk saprotu, ka viņš ir slims. Man laikam, labāk braukt rīt, ja varu palikt pie EVS draugiem, jo negribas apgrūtināt ar sevi, ja cilvēks nejūtas labi.
Okay, ko darīt. Zvanu Seb un esmu vilšanās pilna, jo mans plāns mazliet sašķobījies un tagad jau jājautā Elenai vai man arī ir iespējams palikt pie viņiem pa nakti. :S
Runāju ar Seb un viņš uzlabo manu garstāvokli. :D
Kkā baigi gribas ēst, bet īsti nav ko, jo mēneša beigas un visu iepriekšējo ned iztiku tikai ar 4ls, jo taupīju naudu nedēļas nogalei Sofijā.
Nu ko, esmu sarūgtināta un prasās man ko saldu aidee uz veikalu- aizeju nopirkt divus kūkas gabaliņus uz veikalu + nopērku vēl ko lietderīgu ēšanai. :D atnākot mājās esmu šokā- man ir tikai viens gabaliņš kūkas. :D biju dusmīga un aizgāju uz veikalu noskaidrot, kas tad tā par lietu, izrādās, ka abi kopā salipuši, atvainojos un eju mājās. :D ( man liekas, ka par šo jau te ierakstīju, bet man švaka atmiņa vienkārši.) :D
tad nu ēdu, kas man ir ēdams un skatos ziemeļu puses raidījumus, jo viņi bei9dzot ko vairāk salādēduši :) tā nu paiet mans vakars. ;)
nav īsti ko darīt un Elena vēl nav atbildējusi uz manu vēstuli, tād''el nezninu vai mna īsti ir kur palikt Sofijā pa nakti. :D Bet saruna ar Seb ir fantastiska. :P apsolu, ka došu ziņu kolīdz man Elena atbildēs un atvadāmies, hopā- uzreiz atbilde no Elenas, ka man nav par ko uztraukties, lai tikai braucu. :D
Zvans Seb uzreiz pēc 2 min, kā pabeidzām, bet mēs īsti nesaprotam, kāpēc runājam pa mob, ja mums ir skyps. :D
padaru šādas tādas muļķības un hops gulēt.

Svētdiena, 29.11.
Pieceļos samērā agri, jo savāds nemiers man krūtīs par to ceļošanu ar vilcienu.
Hopā, Patriks onlainā, šodien jūtas labāk un kad esmu Sofijā jādod ziņa un dosimies paēst. :)
pēdējie darbiņi mājās un esmu jau ceļā uz vilcienu.
vilcienu gaidīju kādu stundu, jo labāk ātrāk nekā pa vēlu.
Vilcienā- 5h ar pensionāriem, kuri izskatās diezgan laipni, okay, Bg ļaudis ir laipni, bet jau pirms vilciena attiešanas šie sāk runāt par pensiju sistēmu Bg. Pēc 2h brauciena man jau sāk rasties domas, kā es viņus gribētu piežmiegt. viena sieviete vada diskusiju. patiešām vada diskusiju. tā, nākamais, lai izsakās šis vīrietis, kādas ir jūsu domas?? bet es biju laimīga, ka man neko neuzdeva. bet ar katru vārdu es saprotu aizvien vairāk un vairāk. bet par nelaimi man mob baterija pamaz un mūziku klausīties nevaru. mamma mani paglābj un uzzvana, vismaz ir ko darīt un es pastāstu, kā man viņus gribas nožmiegt. bet tie vismaz saprot, ka neesmu nepiekājīga, ka nerunāju, bet es vnk nemāku ar viņiem runāt. skats pa logu ir vnk neaprakstāms, jo visur ir kalni un kalnu upes. (mm) tagad es atceros, kapec es mīlu BG. :)
Zvans no Seb, viņiem nav biļetes uz autobusu, bet apsola, ka šonakt būs Sofijā un man tas ur pats galvenais. ;)
Tālāk zvans no Patrika- cikos es būšu un kur satiekamies un kāds ir mans plāns.
izkāpju no vilciena, esmu laimīga, ka beidzot tiku no tām sarunām vaļā. ;)
Sarunājam satikies ārpusē no stacijas, jo stacijā mani neatrast, pārāk milzīga.
izeju ārā un sāku gaidīt. uz brīdi man rodas šaubas ko es šeit vispār daru un kāda velna pēc esmu atbraukusi, jo cilvēki Sofijā ne smaida, bet uzbāžas- taksometru šoferi un cilvēki, kuri ubago.
Pie apvāršņa parādās Patriks un Todors. Es pat nevaru izteikt cik laimīga esmu. Dodamies uz centru, lai paēstu un iedzertu kafiju. kā izrādās dodamies tieši tai virzienā, kurš šonakt mitināšos. :)nav djuneru nav nekur. gaļa visur beigusies. ejam dziļāk centrā. garšīgi paēdam un dodamies uz kafe. man atnest ne to, ko pasūtiju, bet ar Todoru nolemjam, ka skandālu tomēr netaisīsim. Man šis puisis vnk patīk. miksējam Bg-Rus-Eng un tik labi saprotamies. :)
Patriks atnes mums saldumus. (mm)
runājam, runājam, runājam... :)
ejot pa ielu ar Todoru sākam jokot- skaties, kas tur pa lampu- WOW.. Patriks izliekas, ka mūs nepazīst. un tad pēkšņi Todors- skat, Latvijas karogs tur karājas. - wow, jā ( man liekas, ka tas patiešām bija), bet es paskatos un patiešām. un ģērbonis arī. :O ejam tuvāk, Patriks sāk lasīt pilnā balsī- "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods."(R.Blaumanis) wow. Blaumanis un kā izrādās šīs ir Latvijas asambleja Sofijā, var teikt, ka pašā pilsētas centrā. liels gods, jo šis stāsts turpinās vēlāk.
Visi raksti, ģērbonis un karogs tik labi izskatās, salīdzinājumā ar Lietuvas :D še tev, broļukas. :P
Nonākam netālu no tramvaja pieturas, atvados no puišiem, jo esmu gana pārliecināta, ka atradīšu dzīvokli, Elena neceļ telefonu & kevins arī. :D
kad esmu jau pusceļā Elena atzvana, ka jau nāk lejā, lai stāvu un nekustos.
dzīvoklī manāms mulsums, jo Franči tomēr ir auksti, tas nekas, ka šos jau mazliet pazīstu un Kevinu jau mazliet vairāk kā vajadzētu.
Sākas mana intervija un mans izklāsts, bet mana angļu valoda ir salūzusi jau kādas pēdējās 2 nedēļas.
ierodas Seb, Quentin un Sonja. Pasēžam un parunājam, runāšana ievelkas līdz 2viem naktī, kad man ir laiks gulēt savā 1,4m garajā gultā. ;)
Ar labu nakti, mani mīļie, gatavojamies jaunajai dienai, jūsu pēdējai dienai BG šoreiz un jūs taču zināt, ka rīt ceļamies plkst. 8.00, jo es ilgāk pagulēt nevaru. ;)

un beidzot 28. novembris

vakar kaimiņiene man iedeva ārdurvju atslēgas. :)

Šodien bija jābrauc uz Sofiju, bet plāns izjuka, jo pusis slims.
Tad nu es visu dienu šaubijos, bet runājot ar Sebu sapratu, ka jauzjautā vai es nevaru palikt tur pat, kur viņi paliks.
bet 3 perosnas jau paliek, diez vai varēšu arī es, bet mēģināts nav zaudēts, aiziet. :)

ilgi nu gan tā atbilde bija jāgaida. gandrīz sirds pa muti leca ārā, bet beigās viss ir kā smērēts, rīt braucu uz Sofiju. Liene laimīga. :)


kas šodien notika:
Mana mentore dažreiz var būt arī mazliet riebīga, jo viņa man parādīja, kur netālu no manas mājas atrodas kūku veikals. Tā kā man īsti nebija ar ko iet iedzert kafiju, jo vienīgā mana tuvākā meitene ir ārpus pilsētas un tai trakajai meitenei, kura dzīvo man nekādi negribas zvanīt, tad nu es aizgāju un nopirku kūkas un nolēmu ēst mājās.
atnākot mājās, secināju, ka man ir tikai viens gabaliņš ne 2! es biju mazliet dusmīga un devos atpakaļ uz veikalu. domās jau raisās plāniņš ko teikt. Pārdevēja uztaisīja tik smaidīgu seju un paskaidroja, ka ir bai, bet tikai kopā salipuši! :D nekad vairs nepirkšu gabaliņus ar vienādām glazurām. :D tikai biskvīti abām bija savādāki.
man bija tāds fails, bet tas nekas, es ļoti atvainojos, viņas nesmējās ļauni.
Es arī rupji neuzbruku, bet tikai jutos mazliet aizskarta, tas nekas. es atvainojos.. :)

J''ēj, rit braucu uz Sofiju. :))

26. novembris

vakar uz ārdurvīm atradu zīmīti- durvis tiks slēgtas pēc 22.

es uz skoča uzrakstīju un pielīmēju zem zīmītes- man nav atslēgas, Liene

atbilde: šodien mājas sapulce.

Nogāju uz sapulci un man rīt būs atslēga. (party)
bet tik ātri pazudu, jo sāka runāt par ekektrības taupīšanu koridorā un izmantojot liftu ( manuprāt), negribēju, lai man arī piestāda rēķinu.

25. novembra domas

Bulgārija- manās domās, manā sirdī. Mana vieta, manas jaunās mājas, bet visu dzīvi gan nevēlētos pavdīt.
Esmu iemīlējusies! Katru dienu, ar katru elpas vilcienu aizvien vairāk.
Es to redzu, dzirdu, sajūtu, izgaršoju un baudu.
Es nevis eksistēju, bet es dzīvoju. Neatceros, kad vēl esmu tā dzīvojusi.
Manas sajūtas ir jūtu virpulis ( katru dienu jaunas emocijas, gan negatīvās, gan pozitīvās)

šeit ir mana vieta un mans laiks.
Vidin- mani cilvēki, mani bērni... manas ielas un manas mājas....
uh...
Man centrā jau ir mīļākie bērni,
pilsētā mīļākās vietas, iecienītākais taksometra šoferis ( jo par tiek 15 km ne stotinku nenokrāpj un kvītis izdrukājā),
man ir mana mīļākā ēstuve un saimnieks visu laiku man jautā kā iet, kas jauns, gatavojot manu īpašo.

Man apkārt ir fantistiski kaimiņi, babas tirgū...
Man ir cilvēki kam izkratīt sirdi un paraudāt uz pleca.

Man ir Bg mobilais nr un 3 cilvēki manā grupā ar kuriem runāju pa velti!
Mentore un mans tuvākais cilvēks, kura man zvana vismaz 4x dienā, lai tikai pajautātu kā iet.
Seb, kurš atgriežas janvārī Bulgārijā ( 2dien lido mājās), bez kurasarunām diena nav diena. galvenais jautājums - are you angry now? (hungry)

Pēc mājām, protams, ka ilgojos, bet tikai apciemot, bet ko man patiešām gribas- vecākus un draugus šeit, lai visu parādītu...

P.S. lai arī kādi bija mani pirmie iespaidi par roma, man apkārt ir fantastiski cilvēki ar tulīt pabeigtu aukstāko izglītību, bērni, kuri cenšas mācīties ( rotaļas un izklaides traucē).
Un Mahala. Tā ir vesela pasaule. Romas pasaule. Cilvēki ir zinkārīgi, bet tu tikai smaidi un novēli jauku dienu un tu saproti, ka rīt tev uzsmaidīs.
un mans boss no īgnas personas ir pārvērties par jauku un smaidošu personu!!!

23. novembra atklājums

šodien atklāju, ka manas rokas ir par īsu, lai apskautu visus manus mazos bērnus centrā vienlaicīgi....

Belogračik

šī vieta ir patiešām fantastiska un tu sajūties mazs un niecīgs, neko nevari izdarīt.
bet kopš šīs dienas es patiešām ienīstu kāpnes, jo tās bija patiešām daudz.
uzkāpjot pašā virsotnē bija patiešām jauki saņemt sms no mammas: ko labu dari?
es: es esmu pasakainā vietā un tu nevari iedomāties ko es redzu, bet tādēļ man ir video lai parādītu. :)

es tur atgriezīšos, iespējams pavasarī, lai sataisītu bildes.

jo tas puisis ar kuru es biju, mani netīšām nobildēja taisot savas "mākslas bildes"

Dziesma ar ko tu sācies

18. novembris

Честит рожден ден Латвия!!!!!!!!!!!!!!!/ Happy Birthday, Latvia!!!/ Daudz laimes 91. dzimšanas dienā, Latvija!!! :)

Šai dziesmai piemīt milzīgs spēks - pietiek noklausīties to laikā, kad
patriotisms pret valsti zūd un tanī pašā laikā tas atkal atgriežas, jo
latviešu kultūru nevar nemīlēt, dēļ tādām dziesmām kā šī!!!!

Kā es nosvinēju Lv dzimšanas dienu?
- apēdu djuneru, iededzu uz balona svecītes ( mani kaimiņi no pretējās mājas to nekādi nevar saprast) un vakarā nodziedāju saviem beļģu draugiem LV himnu caur skype.

are you sure?

šīs frāzes patiešām ienīstu:
Liene lien c(: says:
pss
we will see
quentin says:
sure???
Liene lien c(: says:
and how about now?
quentin says:
and what about now???
ahahahahahahah


frāzes, kuras nāk no manis un 2 mēnešu laikā jau ir noriebušās

home-sick

hate to be homesick.

un tagad atklāju kā es tieku pie šāda perioda- ikreizi, ka kāds no maniem ciemiņiem aizbrauc....
man nepatīk būt vienai............

Pirmo reizi homesick, biju oktobra vidū, kad puiši aizbrauca un es paliku viena.
pamatīgi raudāju kā mazs bērns, visas dziesmu lirikas atgādināja kādu momentu no manas dzīves.

Belģiem ir savs ritms 7.nov

Jā, kad beidzot mani Beļģu draugi ieradās bija jau pusnakts, bet mēs ar Rafelu jau bijām klubā.
Nācās viņu atstāt uz 30 min, ar manu Lv mob tel- just in case. ( īstenībā no tā nevar piezvanīt, tikai sms, bet ja nezini Lv valodu var būt grūtības)

Okay, vēlāk Chalga, chalga, chalga= mums ir vēl 8 mēneši laika, lai iemācītos dejot pie šīs mūzikas ( manā atvadu ballītē brauksim uz šo klubu apm 7km attālumā no Vidinas un taksisti nešmaucas- tas priecē), bet attiecīgajā stāvoklī tas mazliet izdodas.

beigās tika uzlikta hip hop dziesma, šo vnk vajadzēja redzēt



un stulbs rasists gadijās pa ceļam- sašķīdināja alus pudeli mums pie kājām, bet labi ka bija Bg meitene blakus un kautiņš nesākās.

un btw tai cepurē ir grammatikas kļūda- I love Bulgaia.

Bet BG puiši zina, kā mani izdancināt- pat mazliet mēģina izgriezt.




Mana bunny kleitiņa šodien smako
5 beļģi šodien vēl guļ ( vakar gribēdami ierasties pēc iespējas ātrāk ieradās ar pēdējo transportu, kas iespējams, jo mazā miestā, kas atrodas tuvu Vidinai- NAV LIELAS IESPĒJAS tikt uz Vidinu.)

hahhahahhahaahaaah

p.s. dažreiz krievu valoda ir garām: vakar veikalā prasīju pēc SAKAR iedeva man kkādus cepumus, bet tad saprata, ka jautāju pēc zAhar

Cūku gripas karantīna manā zonā 6.nov

yēey, dzīvoju karantīnas zonā, ar nākamo ned skolas sāks slēgt
un rīt jāiet nopirkt aizsargmaska

Nedrīkstu runāt ar svešiniekiem un ilgstoši atrasties sabiedriskāks vietās, biežāk jāmazgā rokas un jāmeklē iespēja vakcinēties, bet labākais BG nav vēl šīs potes.
un BG jau ir pirmie upuri

piggy grip ( man šis nosaukums patīk labāk, jo to izdomājām mēs ar mentori) :)

karantīna Vidinā bija 1 nedēļu. skolēniem bija brīvs.

crazy diena 5.novembris

Man liekas, ka šādas izjūtas vecāki gadagājumi cilvēki piedzīvojuši:
Saņēmu sms: Sveika, šodien būšu Vidinā ap 3jiem, tiekamies?
Es: Okay, tiekamies, pie lielveikala ap 3jiem.
(mob sakari Bulgārijā ir ekstremāli dārgi un neatmaksājas sūtīt: OKAY)

un tad nu atliek gaidīšana- atnāks vai neatnāks. Zinu, ka tas kādreiz bija ar vēstulēm, negribu iedomāties kā tas nācās caur BG pastu, jo vidējais piegādes laiks ir nedēļa. un abos virzienos tas varētu būt ap.. uj, dikti ilgi.


Tad nu Rafaels atnāca sākās īstā drēbju un kurpju meklēšana.
Rafael, kāds tev kurpju izmērs?
-10!!!
-uj, EU standarts???
- Neznam
un tā arī neuzzinājām, jo kurpes neatradām.

stāsts par sniega biksēm: pēc mērīšanas sajauca pakabināmos ( netīšām), un nopirka pa latu lētāk. Pēc iziešanas no veikala tikai teicu- Cmon, tās no sākuma bija 18lv, kāpēc samaksāji tikai 15lv? - Neznam.
Un tad mums pieleca, ka sajukuši pakabināmie.

stāsts par pufaiku: Nav vērts pirkt to pa 20lv humpalās, ja pa 30 lv ( ~13 ls) var nopirkt jaunu un daudz biezāku! Un īstenībā atradām arī pa 17lv jaunu, bet nav USA standarti un EU standartus nezinām! Un mums nevienam nav mazgājamā mašīna! Ir tikai veļas ziepes, kurām ir arī savs stāsts.

bet Liene tika šodien pie nezināmas izcelsmes auduma vai materiāla ( nezinu, kā pareizi teikt) kleitiņas. cena ir smieklīgi zema pēc LV standartiem pirkta tirgus tipa veikalā. Gribēju no sākuma rozā, bet mani atrunāja.
Un vēl ilgi smējamies par izcelsmes materiālu- 60% Rabbit! Rafels izskaidroja, ka tas tas pats, kas Bunny ir.


bet labākais šodienas pirkums abiem: izolācijas lente, aukstuma nelaišanai istabā.


Ned nogale solās būt jauka:
Rītvakar disene ar bērniem centrā! ( beidzot sākšu strādāt)

6dien būsim 7 cilvēki manā mazajā istabiņā.


Miegu, gribu miegu pirms šā visa, bet man patīk mana kleitiņa. Ziemā tas trusis būs noderīgs.

3.novembris Pirmais sniegs Bulgārijā

+ man šodien viena sieviete uzdāvināja mārtiņrozes

чау чау куче кебабче oktobra beigas

šodien Haskovo sēžot retorānā ar 2viem pušiem no Maķedonijas un vienu Bulgāru:

Mans prasīt viesmīlei- vienu šopska salata un 2 kebabče!
Viesmīle- Njamo
Mans prasīt: vai jums ir viens kebabče???
Viesmīle sāka smietes un puiši arī, tad arī es sapratu, ko pateicu.

Nikola vēl vālāk piebilda- varēji vēl pusi pajautāt.


Nākamajā ēstuvē kebabče arī nebija, un tikai pirms stundas dabūju.

Mans nabags Broļukas Povilas vakar par daudz Rakiju sadzērās jo viņa otrā diena tikai Bulgārijā.

Na gosti 24.10.2009

vakar palīdzēju kaimiņiem uznest dīvānu un vēlāk tiku uzaicināta na gosti!
Tā nu sākās- rakija, čalga, hranja (ēšana), rakija- ar nebeidzamām beigām.


Nav labi šodien, nav labi!!!!
bet mana bulgāru valoda ir apbrīnojami laba!!! Vairāk prakses un tad jau aizies.
Bet labam cilvēkam ar labiem cilvēkiem dažreiz nav vajadzīga valoda- tie prot lasīt domas.

nedēļas nogale 17.-19.10.2009

šo ned. nogali mani apciemoja 2 puiši.
Nogale izvērtās jautra, jo tas ir viss ir saistīts ar humora izjūtu. Par sevi uzzināju, ka nevaru būt dusmīgāka ilgāk par 10 minutēm, jo pat neatceros pēc 5 min par ko paliku dusmīga, un ja vēl tevi mēģina sasmīdināt. ;D
Ar Quentinu no Beļģijas iepazinos on-arrival apmācībās Sandanski un nolēmām doties uz Rumāniju, viņš uzaicināja vienu savu draugu ar kuru kopā strādā, apciemot mani Vidinā, jo Vidina ir pirmajā vietā šeit Bulgārijā viņam.
Kāpēc?- Jo viņam mans projekts būs pirmais un vienīgais. Vidina kā vietu viņu fascinē ( nebija bijis, bet tagad ir stāvā sajūsmā) un šis projekts kurā es esmu - strādāt ar roma bērniem, iepazīt viņu kultūru ( ekseterā, ekseterā..)
Viņš februārī runāja ar BOSU, viņš Sebu noraidīja, jo nezināja vai projekts būs. Mēs runāsim ar Bosu, jo viņam ir pēdēja iespēja izmantot EVS ( vecums, vecums) Citu projektu viņš negrib un nemaz nemeklē.
Seb saņem 3x lielāku naudu un dzīvo mājā- īpaša programma, kas līdzīgs EVSam, bet pieejama tikai Beļģu studentiem.

2) kāpēc EVS pasaule maza? Starp 100 un.. brīvprātīgajiem, kuri ir Bulgārijā puiši izvēlējās Heodes no Francijas, lai paliktu pie viņas Sofijā pa nakti. ( ceļš no viņu pilsētas līdz Vidinai 11h)
Es ar Heodes dzīvoju kopā Sandanski, bet puiši to nezināja.
3) Pag nedēļ Plovdivā bija liels seminārs, kurā piedalijās puiši. Plānojām nākamgad apceļot Baltijas valstis un izradijās ( vārds pa vārdam), ka mums ir viena un tā pati paziņa no Igaunijas. Pārbaudām facebook.com un patiešām!!! HELLO EUROPE!

tagad atvelku smagu elpu no šiem abiem, jo mans rozā matracis (paredzēts peldēšanai) ir caurs un 2vas naktis gulēju tik pat kā uz zemes.


vēl 8 dienas un tiekos ar puišiem atkal. Būs man šokolāde no Briseles. (mm)

Rudens 14.10.2009

Jā, laukā jau dienas ir RUDENS. salstu līdz kaulam.
Un ja šis ir tikai Rudens ar vid temp 9 grādi, negribu ziemu.
vakar bija TĀDS VĒJŠ. Man liekas, ka tā bija vētra. Staigāju jau ar ziemas pufaiku, cimdiem. man pietrūkst cepure un šalle ( atstāju LV, jo domāju, ka būs maiga ziema, bet šis ir tikai rudens). Klimats laikam gan ir savādāks.

Un vakar ar Rafaelu runājām par sniegu!!! Bet šodien vairs nav pārliecināts!!! drīz iesim iepirkt ziemas drēbes īpaši vilnas izstrādājumus.
Liene lien says: are u freezing?
Rafael says: UM
Rafael says: YES
Liene lien says: but today is not so cold as yestarday
Rafael says: OH
Rafael says: Yeah
Rafael says: but it is still cold
Liene lien says: and who wanted to see snow???
Rafael says: well...

Un tad vēl visam šim BONUSS:
Mans viens ciemiņš bija man palīdzējis "sastelēt" silditāju, bet tas protams bija Septembrī, kad bija silts.
Un es siltā gaisa vietā uz maksimālo palaidu auksto gaisu un pamācības tam sildītajam ar nav. un vējoprojām nezinu ko tā eglīte nozīmē.

+ šodien 3 reizes uz ietves nokritu, bet man patīk cilvēku attieksme- palīdz piecelties un jautā vai viss kārtībā.
+ vakar man sataisīja boileri, tagad ir karstais ūdens ( tas vīrietis uzdeva ļoti saredžģītus jautājumus par Latviju, bet tiku galā un palika labs iespaids par Latviešiem.

Pamazām sāku teikumus jau BG valodā likt kopā


UN šodien ir tik labs garstāvoklis par spīti visam aukstumam...

Milčo dzimšanas diena 7.oktobris + mana BG valoda

Man šodienas mājas darbā nebija nevienas kļūdas ( labi atšķiru dzimtes un māku veidot galotnes), tikai pie izrunas man mazliet grūti iet, piemēram Bиe izrunāju kā krievu Vi, saņemu piezīmes, bet kad piedomā aiziet labi.
Arī dažreiz ar krievu vārdiem ir šķērsām, jo nozīme BG valodā ir cita, bet tam jāpiešaujās.
Man uz rītu uzdoti 10 uzdevumi- gramatikas, kuri saistīti ar dzimtēm jautājumu teikumiem utt. Bet man patīk!!! Man ir motivācija.
nesen atgriezos no Mentores dēla dzimšanas dienas. Bija tik jauki. un es pat mācēju labi pateikt, ka neesmu amerikāniete.
Katru dienu gaidu ar jaunu nepacietību, bet nevēlos, lai nu jau atlikušie 9 mēneši paiet.

Vakar piefiksēju, ka esmu patiešām laimīga, jo te neviens par krīzi nerunā, šodien runāju ar mentores vīratēvu par šo savu laimi!!! 7.10.209

6.oktobris

izglītības ministrs beidzot parakstīja projektu un tas nozīmē, ka drīz projekts varēs sākties.

tā kā šo publicēju novembrī, varu teikt, ka process bija ilgs un tas ir- mana pirmā darba diena centrā ar jauniešiem bija 16.novembrī, bet pirms tam jau bija dažādas aktivitātes.

viss noteik ļoti ātri. :D

5. oktobris

Skolā prezentācija 8.00! Klase aktīva un daudz jautājumu, kā arī daudz humora.
Skolotāja ielūdz pēcpusdienā uz Angļu valodas stundu viņiem!
Tā kā ierodod agrāk- aizeju uz citu klasi. Kāda sajūsma, ka klasē būs jauna skolniece. ( melnais humors)
Atklāju, ka pie skolas var labi iedzert Frape pa 40 sant! Frape- ledus kafija, man gribētos teikt. Nescafe, ledus, ūdens, krējuma putas. TIK LABS.
un tad 4h jautājums - atbilde - jautājums. Viņus pat no ķīmijas palaida, lai varētu ar mani parunāties. ( mācījās par protoniem un neitroniem) ķīmija angļu valodā, O Yē.
paķēru stieni, jo neredzēju dvīņu māsas, kuras sēž viena aiz otras, bet prasīju vai tā viena ar blakussēdētāju nav māsas, pēc 5 min tikai ieraudzīju, ka viņas abas ( priekšā un aizmugurē sēdošā) atbildēja, ka ir dvīnes.
viena meitene piedāvājās izbalināt šķipsnas, jo labi pieprot.
Esmu cienīta, jo neatbalstu čalgu.
Visiem nāk smiekli par cacu ( mazas zivtiņas, kuras dzīvo melnajā jūrā) meiteņu raksturojums.
Iemācījos vienu Bulgāru deju uzreiz klasē.
šodien mani mazliet sakoda viens suns, labi ka tajos dubļos nepakritu savādāk būtu saplosījis. Un vēlāk ieķēra vēlviens.
Jāsāk gatvot Bulgāru valodas mājas darbi! visiem patīk mana motivācija, lai mēs ar Amerikāni Rafaelu varētu sākt sarunāties Bulgāriski un vērot Bulgāru reakciju.
Kas vēl- jā, baigais nogurums,bet šodien atkal laukā bija 20 grādi- tā laikam skaitās tā gypsy vasara.

Un man nav nepieciešama vīza, lai dotos uz Serbiju.
atradu vienā dārzeņu vietā- sarkanās bietes, laimīgaie, kuri dabūs baudīt auksto zupu.
Nopietni apsveru domu par X-mam.

Bulgāru kino 2., 3. oktobris

Man bija iespēja, pateicoties krievu valodas zināšanām, runāt ar izcilāko Bulgāru režisoru- par viņa divām filmām, kuras noskatījos tādā kā inscinētā Kinoteātrī.
Viņš man ļoti sirsnīgi pateicās, ka man patika un prieks to bija dzirdēt no ārzemnieces.

Mums Eiropā ir labas Kino filmas ( Bulgāru)

28.septembris

pirmdienas rītā, 8.00 prezentācija par Latviju, Aizputi un mani Kembridžas fakultātes skolā Vidinā. ( plānots katru pirmdienas rītu)

iesākumā- video "Sounds like Latvia"
prezentācija
nobeigumā- "Nasing spešel"

Man patika, īpaši neatsaucīgi nebija, bet būtu vēlējusies aktīvākus jautājumus.

Septembrī

2 nedēļā pēc ierašanās man bija apmācības- Sandanski, kādus 20 km no Grieķijas robežas.
on-arrival Bulgāru NA rīko kopā ar mid-term, mentor, on-arrival, pre-departure, on-arrival. tas ir tik juaki, jo tu iepazīsti tik daudz cilvēku, bet....
mana cerība pazuda, kad redzēju, ka nav neviena cita tautieša, pat Lt nav, bet vienu LT šodien festivālā satiku, bija tik jauki parunāt.
mans on-arrival notika 5 Zvaigžņu viesnīcā, bijām ekskursijā un apbraukājām tuvākās vietas. Un nonācām mazā ciematā, kur ir dzīvojusi Bulgāru dziedniece un pareģe Vanga! Tieši pirms braukšanas uz Bulgāriju izlasīju grāmatu par viņu. Tās tikai bija emocijas tai vietā. Un pēc tam bijām apskatīt kādu klosteri, kā arī mazākajā pilsētā Bulgārijā- Melnik, kura ir slavena ar vīnu ražošanu.

Tās pašas nedēļas nogalē biju Veliko Turnovo pie poļu Evs meitenes, savācāmies tāds mazs bariņš, bet kad atgriezos...
pēc 8 h ceļa, apmaldīšanās Vidinā, jo redz, ne tas īstais pagrieziens, kur nu vēl, ja nevar uzreiz tikt pie interneta ( bija liela problēma ar interenetu pirmos 2 mēnešus), un tad 13h miega. Kas var būt labāks???

Pirmie iespaidi par Bulgāriju

Daži no iespaidiem.!!!
Čehija, man likās ļoti skaista zeme, kā no augšas likās skaista zeme, jo viss izskatījās, kā sadalīts pa laukumiņiem- meži, labības lauki, un tikko uzrakta zeme- laikam kartupeļi noņemti. Prāgas lidostā- vajadzēja no termināļa nr.2 nokļūt uz 1. sekoju norādēm un nokļuvu, nācās iziet cauri pasu kontrolei un pārliecinājos, ka ir pareizi, tā kā viss kārtībā. Neieejot nevienā veikalā, tikai tiem uzmetot mazu skatu, pēc 30 min nokļuvu līdz nākamajai vietai, bet mazliet apmulsu, jo uz datora parādījās vietējais laiks, man uz rokas cits, protams, grūti saprast, jo redz, man jau iedaļas nav, un lidostā ar kaut kāds cits. Vadījos pēc mob telefona laika, un noskatījos vienu sēriju seriālam.

Lidmašīnā nosēdos pie loga, mazliet strupji pabīdot vīrieti, bet kad sapratu, ka vīrietis labprāt ar mani parunās, pasēdos pa vidu. Tā mēs runājām par Nīderlandi un Amsterdamu- par viņa mājām, kā viņš dodas darīšanās, un parunājām par viņa iespaidiem esot Rīgā, pag. gadā, kad laukā bija -25 grādi. Parādīju „Nasing Spešel” video, par kuru pasmējāmies. Pilots laipni paskaidroja, ka atrodamies virs Slovākijas, tūlīt būsim virs Ungārijas un līdz Sofijai vairs nav tālu. Šķērsojot Balkānu kalnus, man elpa aizrāvās, jo tie tikai turpinājās un turpinājās utt. Tuvojoties Sofijas lidostai norit pēdējā asara, jo sapratu, ka esmu tālu no mājām, un šeit viss ir saulē izkaltis, pat sāk palikt karsti.

Ar lielu prieku sagaidu savu bagāžu un lavos ārā uz izeju, tas ceļš patiešām bija līkumains. Pēdēja pasu pārbaude un esmu ārā. Jau pie izejas ieraugu smaidošu meiteni ar savu vārdiņu un skaistu liliju. Tiekamies pēc 1min, lai izlīkumotu cauri cilvēku pūlim. Silvija ir jauka. Viņa palīdz man ar bagāžu, protams, piešķiru vieglāko, kaut gan īstas atšķirības jau nav.

Dodamies pēc sveramā bulgāru saldējuma, meža ogu, meloņu un vēl kāda, apmulstu pie teikuma, ka Silvija pārdevējai pasaka, ka viņai- Mauko. es sāku smieties un vēlāk izskaidroju, bet viņa tik stāsta, ka bārā ņemot – please one mauko- dabūsi 100gramus. : D, kā arī jautājot, vai esi nogurusi saņemu galvas mājienu- latviski, ka nē, es jautāju kādēļ nē, jo es tak ar esmu sagurusi un viņai jau ar garš brauciens bijis, bet abas reizē sākam smieties, jo tas pirmais negadījums ar galvas kustībām. ( Bulgārijā galvu krata pretēji mums. Jā rāda kā nē, un nē kā jā)!!!

Tuvojas Balkānu kalni un ceļš paliek līkumaināks, aizmigt vairs nav iespējams- ceļu kvalitāte tāda kā pie mums Latvijā!!!

21.15 ierodamies Vidinas autoostā. Plāns: Silvija runā taksi, jo visiem nepietiks, es ņemu bagāžu. Tiek darīts un es ar šoferi palieku vienatnē- prasa man vai vajagot atvērt bagāžu, es, protams, saku, ka jā, a šis netaisa. ( galvas kustības vainīgas) Ar Silviju sasmejamies un šoferis saprot. Iekāpjot- es skaidri pavēstu, ka mums uz VIDA 4 ( Vida ir manas mammas vārds, 4 izrunā tāpat kā latviski), 5 min un esam klāt, lifts, svinīgi atslēdzu durvis un elpa aizraujas, cik man te viss sakopts. 

ātri paņemu pasi un dodamies uz migrācijas dienestu. Tiek izklāstīta situācija un jāaizpilda viens papīrs en-tajos variantos. Nikolajs pārjautā vai tā patiešām ir mana pase, jo neizskatoties pēc sevis. 2 min laikā tieku ieprogrammēta sistēmā, manas mājas tagad oficiāli ir VIDA 4.

Bobbys jau stāv krustojumā un abi ar Silviju māj. Bobbys sasveicinoties nobučo uz abiem vaigiem, esmu apmulsusi. Ar Silviju iepazīstos mašīnā, ļoti jauka. Dodamies uz pilsētas lielveikalu uz dārgāko kafejnīcu pilsētā. Daudz dažādu jautājumu man. Redzam, Bulgāru kāzas, šie sakot, ka švakas, jo aiz jaunlaulāto mašīnas tikai vēl 2vas mašīnas pīpina. Viņiem tā pieņemts, visu laiku brauc un pīpina, esot viss atļauts arī pie luksofora pie sarkanā braukt, pa visām ielām utt. Tagad saprotu, kāpēc pamodos no tā trokšņa kādam taču bija kāzas.

Mamma bulgāru valodā ir Maika.

Čigāni esot ļoti bagāti, katram esot mersedess, Bmw vai jaunākās klases mašīna, jo daudz zogot.

Lietus pārstāj un ejam ārā, cilvēku uz ielām maz, jo visi pa dienu atpūšas, jo šo ned. nogali pilsētā esot Serbu mūzikas festivāls, kas cilvēkiem ļoti patīk. ( tas ir tas mans tuc tuc aiz loga). Rīt beigšoties.

Uz balkona man salst, ārā 15 grādi. Ar džemperi par karstu. Laukā gaiss tik skaisti smaržo un arī vējš ir. Iedomājos, cik jauki to būtu vērot Aizputē zem kultūras nama uz trepītēm. Man nav ilgas pēc mājām ( vēl nav).