2.12.2009

2.decembris, trešdiena.
Man bija liels un dziļš miegs, bet pamostos bez grūtībām, jo man jauna diena un jaunas emocijas, bet protams, vēl aizvien sirdī mazliet grūtums. Ir sāciens jauns mēnesis un man jau atkal ir nauda, bet tās stulbās faktūras. atkal laiks uztraukumie, savākšu vai nē. Besī.
neierodos uz beisbola workshopu, jo gribas sevi kaut mazliet savest kārtībā, bet ap 11. esmu Mahalā. ;)
valodas nodarbība nenotiek, jo esmu vēl mazliet nogurusi. Rusins man pastāsta, ka mazlie bērni pēc manis jautāja 1dien, kur esmu. Pastāstīja, ko viņš ir sadarījis, un kāds plāns tuvākajām dienām. Es arī pastāstiju savu ideju, ka es gribu sākt strādāt pie savas aktivitātes- sienas avīzes idejas. wow, šis sajūsmā.
Viņš pastāstīja arī ka pastrādājis pie manas filmas. ;)

ap 13.30 sāk ierasties bērni. Rusins man palīdz iztulkot informāciju par manu ideju, nolemjam, ka 5dien būs mana aktivitāte. :) tiek paskaidrots bērniem, kā arī es uzrakstu info uz papīra un piespraužu pie sienas.
Workshopā šodien izspēlējam dažādas situcācijas no dzīves, mēs ar Rusinu esam žūrijā. tas ir smieklīgi. Vēlāk Rusins dod mazu priekšlasījumu lugai. Bērni ir pārāk aizņemti, jo es piesaistu viņu uzmanību ar saviem zīmējumiem. :D Rusins mazliet dusmīgs un aizrāda man, jo es zogu bērnu uzmanību un viņi neklausās.
ā, šodien ar Rusinu mums bija gara saruna, un es pateicu, ka kopš šodienas gribu, lai ar mani sāk runāt bulgāriski, ja ko nesapratīšu, tad pārjautāšu, centīšos pēc iespējas vairāk atbildēt un koncentrēties uz atbildēm. Viņš ir priecīgs uz šādu soli, jo kā nekā ir mans skolotājs un zinu, ka sen jau gaidīja šo manu lēmumu. :)
 Man ir progress, katru reizi, kad satiekos ar citiem brīvprātīgajiem, man rodas kāda atklāsme šoriez tā bija valodas apguve. :)
Pēc workshopa pie manis pienāk viena meitenīte, kura jau kādas 15 min bija cītīgi ko darījusi un iedod man zīmējumu. :)
Za Liene. ;) tas tik bezgala mīļi, un tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs... :) tagad atceros, ka šeit ir mana vieta. Un vakardienas skumjas jau pazudušas kopš šī mirkļa.
Dodos mājās, jo pārgurums vēl aizvien moka.
Pielīmēju meitenes zīmējumu pie sienas. ;)))

Diena bija jaukāka nekā man likās, ka būs. :)

1.12.2009

Tikko atvērusi acis uz mani paskatās Quentins un saka: "Do you know what? Im going to be home tonight", un es sāku raudāt. Pār manām lūpām senšās nākt joks- " but tonight im gonna be back to Vidin", viņš mani saprot un joks ir puslīdz izdevies. bet asaras nerimstas. Seb jau ir beļģijā, saticis savus vecākus lidostā un dodas paēst, iedzert aliņu- ģimenes tradīcija, bet mums ar Quentinu saruna apmēram 2h garumā- kāds bija viņa projekts, pēc kā viņš ilgosies Bg, kāpēc vēlas atgriezties mājās un tuvākajiem plāniem. Pamazām arī pārējie slejas aukšā, jo viņiem liela draba diena šodien, vakar tikai org paziņoja, ka vairākas prezentācijas universitātēs. :D
Mēs smuki pasēžam un parunājam ar pārējiem, tiek atstātas mums atslēgas un pārējie dodas dienas gaitās. Siltas atvadas no Quentina un labi vēlējumi.
Viens pozitīvs mirklis man bija atvadoties no Quentina, viņš tīrija savu bagāžu, lai nepārsniegtu svaru- izmeta drēbes un pāris nevajadzīgas lietas. Es tikko pie zobupastas un neataisīta plāksteru komplekta. yēey.
Vēlāk devāmies paēst brokastis pāri ielai, Quentinam pēdējā duša Bg un pēdējās brokastis, pēdējā baņica. Stāvam, ēdam un runājam, asaras vairs nebirst, bet skumji gan ap sirdi, jo tagad saprotu, ka pienāks man viens rīts, kad teikšu- es šonakt būšu mājās, MĀJĀS.
Aizejam uz veikalu un veikalā ilgi pērkam Sirene un vēl kādus ēdamos suvenīrus. Es nopērku sev ceļa pārtiku, lai 5h braucienā ar gliemeža ātruma vilcienu kustoties uz Vidinu būtu ko uzkost. ;) Pārdevēja neiedod faktūru, man dusmas, jo man tās ir jāvāc un sanāk, ka es atkal ēdu par kabatas naudu. besī man, kad nevaru būt kā normāls cilvēks.
man atnākusi sms- pārsteigums, man konts papildinājies. Man ir fanatstiskākais unkulis visā pasaulē. :)
plkst. jau 11 un man laiks sākt doties ceļā, sazvanam, lai atnāk pakaļ atslēgai. Quentins nostiepj savus koferus. Atvadāmies uz ielas, jo viņa pietura uz lidostu pavisam uz otru pusi. Atvadoties: es zinu, ka mēs drīz tiekamies, bet pagaidām čau. mazliet attālinoties, jūtu viņa skatienus un ik pa laikam pagriežos- es neraudu, skaļi saku, es neraudu, vēljoprojām neraudu, viņš pasmejas, bet kad esmu jau 60 m attālumā- pagriežos: okay, tagad es raudu. Uzsāku atrāku gaitu un dodos prom, pāri ielai vēlreiz pamāju un izplūstu asarās. Viss, mans otrs tuvākais EVS draugs ir pavadīts, viss...
Tā, mana pirmā reize, kad no Sofijas braukšu uz Vidinu ar vilcienu. Ne es zinu, kur sliedes ir nekā, bet biļete nopirkta. te pēkšņi atpazīstu sievieti ar kuru sēdējām vienā kupejā, braucot uz Sofiju. Es viņai prasu vai viņa brauc tajā pašā virzienā un izskaidroju, ka man nav ne jausmas,kur vilciens ir. Tā nu pagaidu, kad viņa nopērk biļeti un atvadas no draugiem. Palīdzu viņai ar somām, un esam vilcienā. nerunājam daudz, bet viņa uzzina par mani visu, ko es māku pastāstīt par sevi. Pārējie vilcienā man izkaidro BG vilcienu shēmu, braucienam uz Vidinu. Lai nesēžu pirmajos 3 vagonos, jo tos vienā pieturā atkabina, lia dotos uz pavisam citu pusi. Vilciens vienmēr attiet no šīm sliedēm. plkst. 16, vilciens iet tikai uz Vidinu, neatkabina vagonus. Uz biļetes nav sliežu nr. ļoti forši. Jūtos droša, jo sieviete man ļoti palīdzēja un sēž man pretī.
Mans izbrīns par vienu ietu Bg, cilvēki vienmēr kavē, bet autobusi un vilcieni vienmēr attiet tieši laikā vai vismaz 2 min ātrāk.
Tā, sievietei uzrodas draudzene, kura uzaicina uz citu kupeju, bet man vietas tur nav. Tā nu es sēžu, vēroju pretīmsēdētājus un atkal jau nezinu, kāpēc man ir nostrādājis pensionāru kupejas likums. atkal pensionāri. bet šie visamz klusē. tad nu es sāku rakstīt savu dienasgrāmatu, nejūtos labi par atvadām no draugiem, asaras acīs, jo man arī mazliet gribas mājās, bet tikai apciemot ne jau pavisam, un saprotu, ka man pienāks rīts, kad teikšu- šonakt būšu mājās.
uzslēdzu mob mūziku, rakstu sms un mazliet raudu. Blakussēdētājs man piebaksta un jautā vai klausos mūziku. izskaidro ka viņam ir dzirdes aparāts. no sākuma saprotu, ka man jaizslēdz mūzika, bet nē, viņš tikai vēlējās psakaidrot, lai sargu savas ausis, jo arī viņš ir bijis jauns un klausījies mūziku. ( vai visi pensionāri ir vienādi- ar tieksmi mācīt?) es ik pa laikam, klausos ko viņš saka, bet nevaru uzķert, saku,lai runā lēnāk, bet šis nedzird, tad nu es mēģinu gallvu kustināt pretējā virzienā un teikt jā, jā jā. kad monologs beidzies pieslēdzos mūzikai. :)
Vēlāk tā pati sieviete atnākt apakaļ un uzaicina mani uz savu kupeju, jo ir brīva vieta. kad aizeju saprotu, ka nav gan. sieviete stāv kājās un saka, ka pēc 20 min viena sieviete kāps ārā. Tā nu sēžu un jūtos bezgala stulbi. bet viņa jau mani uzaicināja, ne es pati pieteicos nākt. Tā nu noskaidroju laika attālumus no vienas stacijas līdz otrai, un līdz vidinai. Vēl nepilnas 3h līdz mājām. ;)
Sievietes lepni runā par saviem mazbērniem un bērniem. uzmanīgi klausos un saproti 90% ko stāsts viena otrai. kad no 8 cilvēkiem kabīnē paliekam tikai mēs 3, man uzdod jautājumus, ko daru BG, ko mani vecāki LV dara, vai viņi piekrituši, ka esmu šeit utt.
sievietes izkāpj vienā pieturā, palīdzu ar somām, jo viņas man palīdzēja. :)
Un tad nu esmu viena kabīnē, ļaujos asarām, bet ne uz ilgu laiku, jo piesēžas vīrietis, bet es nerunāju. Tā uzrodas aizvien vairāk. viņi ir strādnieki un ož pēc eļļām.
cenšos nelūkoties acīs, jo man ir kkas līdzīgs zilām acīm, un dažreiz tas apgrūtina.
Tā nu redzu savu Mahala, un saprotu, ka drīz esmu stacijā.
Izkāpju, esmu laimīga, bet ieslēdzas autopilots un attopos, kad esmu jau mājās. Pa ceļam laikam biju iegājusi piemājas veikaliņā pēc kolas un mandarīniem, bet aizmirsu čeku- katru reizi jāvās, jo faktūru no tām izdod.
tāds pārgurums, ka ne runāt gribas, neko, bet internetam laiks mazliet ir. Rīt uz darbu un es liekos uz auss. Vēl tikai nodomāju, ka Quentins un Seb ir atpakaļ mājās un ir laimīgi. :)
man prieks par viņiem, bet mazas skumjas.

30.11.-1.12.2009

30. novembris, pirmdiena
tā kā aizmigām ap 2viem un man bija 1,4m gara gulta, izgulēties īsti nevarēju plus vēl satraukums, ka maniem puišiem pēdējā diena BG. ap 6šiem no rīta sāk sāpēt auss, nav laba sajūta, bet kkā nomoku līdz 7.45, sāp aizvien vairāk. Pieceļos un eju uz virtuvi gatavot tēju. uzzvanu mammai, viņa ātri reaģē un atsūta man kampareļļas latīnisko nosaukumu. ( fantstiski ātri reaģējoša mamma) Kevins arī pieceļas ( zinu, ka viņš agri ceļas, jo kad bija pie manis, cēlās ātrāk kā es- man liels šoks, jo viņš ir pirmais cilvēks, kuru zinu no EVS, kurš agri ceļas). Tā nu mazliet parunājam, kad ierodas Sonja un paziņo, ka man jāiet Sebastians celt aukšā. Tāds miega mice, un man labi izdodas viņu pamodināt. Quentins jau ir atvēris acis un nemaz nejautā cikos esmu piecēlusies, jo jau zina, ka pirms modinātāja. ( mums savi jociņi) dod man dažas norādes kā labāk mūsu miegamici piecelt un aidee, Sebs ir aukšā. Kāpēc mums bija svarīgi agri piecelties? Jādodas uz Beļģijas asambleju Sofijā, lai Sonja varētu nokārtot vīzu braucienam uz Briseli. šis tas un esam jau ceļā. Noķeram taksi, Quentins runā un noskaidro, ka pa 5 levām tiksim līdz asamblejai, drošības pēc sarunājam, ka tomēr taksometrā nerunāsim. Sonja laikam nedzirdēja, un ilgstoši ar mani sarunājās. Es izlikos, ka nekausos, jo mana auss arī sāpēja, ibumetins vēl nebija iedarbojies. Brokastis nebiju paēdusi. Taksometrs aizvizina pareizajā virzienā, bet ne pie pašas ēkas. tā nu sākas meklēšana, Quentins uz vienu pusi, Sebs uz otru, Sonja sarunājas ar taksometra šoferiem, lai atrastu norādīto adresi(krieviski), bet es vnk stāvu uz skatos uz Sofijas ārpus-centra burzmu. taksometra šoferis norāda virzienu, sasaucu puišus un aidēe. Pa ceļas noejam gar kkāda parka mūriem, mans un Quentina skats ir piesaistīts vāverēm. Quentins nepaspēj iemūžināt, jo vāvere ir ātrāka par kameras klikšķi. Nu nav mums tās pārliecības, ka ejam pareizajā virzienā, nu nekādas pārliecības. Policija trāpās pa ceļam, bet šie nezin. pasmejamies, bet seb aiz kokiem ierauga savas valsts karogu. Priecīgi. Es patiešām nezinu, ko man darīt, vajadzētu tā kā aptieku atrast, asambelja vēl ciet, brokastis nav ēstas, un visiem jāpiereģistrējas ieejai. Aidē, ko nu- neiešu jau stāvēt ārā ( labi, ka iegāju iekšā, savādāk būtu ilgas stundas stāvējusi un domājusi ko ārā darīt). galvenā persona vēl nav ieradusies, kā arī visas šīs lietas noteik rindas kārtībā. Skatamies bukletus, kartes un citas muļķības. Quentins kļūst sentimentāls, jo viņa pēdējā diena BG, Sonja priecājas par Briseles skatiem un runājas ar seb, kur viņi ceļos un ko apskatīs. Es ar savu sāpošo ausi vēroju cilvēkus- viens pāris, beļģu vīrietis un bg sieviete vēlas nokārtot laulības dokomentus, izskatīgs maķedoniešu pusis ar tēvu vēlas nokārtot vīzu, un izskatīgs vīrietis ( neatbilstoši viņa vecumam izvelk piezīmju blociņu un sāk rakstīt), vēlāk Quentins izskaidroja, ka viņš ir no Somijas un kārto savu bērnu, kuru tautība ir beļģi, legālu uzturēšanos ar savu tēvu Bg. Viss sāk mazliet kustēties uz priekšu un rindas kārtībā iet pie lodziņa, iet maliņā un atkal iet pie lodziņa, bet mūsu kārta kā nav tā nav. Pāris iziet ļoti priecīgs ārā, Maķedoniešiem arī viss kārtībā, Skandināvam pats konsuls izskaidro visus likumus un šis ļoti laimīgs. Visi laimīgi dodas ārā. Sonjas kārta iet pie lodziņa. saņem veselu kaudzi ar anketām, kuras jaaizpilda. Sebs palīdz, bet mēs ar Quentinu pētām viņas Armēnijas pasi. Pamanu, ka derīguma termiņš beidzies 1997. gadā. :D Mēs smejamies tik traki, ka Sonja mūs pātrauc un paskaidro, ka viņi armēnijā pasi maina tikai tad, ja tā ir saplīsusi, pazudusi vai izmazgāta. derīguma termiņš tiek pagarināts ar zīmogu pasē. :D Pats konsuls ilgi runā itkā ar viņu- no malas smieklīgi, jo konsuls runā ar Seb, bet Sonja māj tikai ar galvu- itkā saprastu visu franciski. Pats konsuls sazvana Briseli, lai tie saņem visus papīrus jau šodien. Sonjai tiek apsolīta vīza, jo konsuls ir ienitresēts, lai šī meitene ierastos Briselē. Laikam simpātijas. Sonja samaksā summu, mēneša kabatas naudas apmērā. un mazliet gaidam, kad konsuls iznāks "atvadīties", Quentins joko, ka ar beļģu alu nāks ārā. Riebeklis, nu neiznāca. Sonja pa to laiku asamblejā telpaugiem vecās lapas nokopj. Viss kārtībā un dodamies prom. ejot runājam, cik atsaucīgi tie beļģi tomēr ir, pļukš Sonjai mob zvana, smejamies, ka konsuls zvana. Zvana sekretāre, ka jāiet atpakaļ, jo kvīti neizdeva. :D 10 min, un atkal jau esam arā. ( šis viss process mums vilkās vairāk kā 3h, bet man šajā laikā bija jauka saruna ar manu mentori, par to kā viņa sēž ofisā un mēģina ko darīt ar papīru čupu, bet es esmu ar saviem tuvākajiem EVS draugiem Sofijā).
Dodamies, jā, mēs ar Sonju domamies, bet Seb un Quentins skrien uz centru. šī asambelja atradās 30 min attālumā no Sofijas centra, ne īpaši pievilcīgā vietā. var teikt, ka LV asambelja ir daudz labākā vietā, mums ir smuks karogs+ par ģērboni nemaz nerunājot.
Esam centrā, pa ceļam ieeju kādā aptiekā un Bg jautāju ko man vajag, bāžot acīs latīnisko nosaukumu, bet tā meitene, man patiešām nepatika, pārgāju uz angļu valodu, arī to viņa nesaprot. Pienāk vīrietis, apšaubāmi runā angliski, es šim parādu lapiņu, kas man būtu nepieciešams un izskaidroju kam. šim lēni, bet tomēr aiziet. saka, ka BG kampareļļa neesot, bet ir spirta šķīdums ar kampara eļļu. ~30 sant. aidēee, bet šis man neiesaka kko ar šo ausī darīt. Es tak pati gudrāka un man tā auss sāp. Sonja paskaidro, ka viņi armēnijā ar šo seju tīra. forši, noteikti izmēģināšu. tagad, kā jau plkst. 12 un kkas, meklējam vietu, kur varētu paēst, bet ak nē, Sonja izdomā, ka viņai naudu vajadzētu izmainīt. Sarunājam, ka pēc ēšanas, jo man ne tikai auss sāp, bet arī kuņģis jau sarvāies. dodamies uz restorānu, ko Quentins zina, ka tur esot, bet nē, pa ceļam pagadās tieši tā banka, ko Sonjai vajag. 20 min stāvējam 20 m attālumā no ēdiena. ( man bija liela dusma)
Smuki un glauni paēdam, Sonja izdomā, ka ir jau vēls, meitene gaidīs autoostā un abas laidīs atpakaļ uz Haskavo. Nu paldies, saule, šos vārdus patiešām gaidīju, nu es negribēju iepirkties un klīst pa veikaliem, patiešām nē. Pavadam uz ielu, pa kuru viņai ejot pēc 30 min nonāks "autogara".
palieku ar pušiem. plāns- seb vajag internetcafe, bet zina kur atrodas. 20 min un viss darīts. dodamies uz dzīvokli atpūsties. Smuki atvelkam elpu, parunājam ar vācu mieteni- dzīvokļa patstāvīgā iemītniece ( + vēl 3 franči ar kuriem nesadzīvo).
Seb man parāda, ko nopircis māsai, es kārtīgi izsmejos, vācu meitene man piebalso. Nolemjam, ka abi ar seb iesim māsai meklēt ko noderīgāku. Quentins jau aizmidzis un netīk modināt. Tā nu dodamies uz Sofijas lielāko tirgu. Seb man nopirka dāvaniņu. Abām māsām nopirka dāvanas, kaut gan man ilgi nācās pierunāt. dažus suvenīrus. Bet es tiku pie 2 kg mandarīnu, kuru cena 60 sant ( 2 kg)!!!
uz katra stūra dzirdami klusi čuksti- cigari ot dve leva. Nu nēe!!! Policija patrulē tik bieži. ūdenspīpes tabaka 1,50 levas, kas ir apmēram 60 sant. ogles 12 sant.
Dodamies atpakaļ uz dzīvokli, kurā palika guļošais princis. Seb ir plāns pēc pāris stundām braukt uz lidostu, lidmašīna ir 6 no rīta, bet jābūt jau 4tros. labāk izgulēsies lidostā nekā uz piepūšamā matrača, bet C`mon es gulēju gultā, kura īsāka par mani.
Tiesājam mandarīnus. kad tie jau iet uz beigām ierodas franču team. Tā kā uz brītiņu biju izgājusi, kad atgriežos, saprotu, ka man netiks tulkots. bet Kevins ir tik labs, ka pēc 10 min ilgas smiešanās izskaidro man vienā teikumā- šis bija joks no franču politikas.
vēlāk ierodas mana franču meitene ar kuru apmācībās dzīvojām kopā ( pirmais izsaukums- oi, Liene, you are not blond anymore, what happened?) un poļu meitene. ;) šie atnesuši ķīniešu ēdienu. mēs nolemjam aiziet pāri ielai pasūtīt picas + veikalā nopirkt aliņu, kad atgriežamies kompānija pazudusi, tā nu esmu atkal viena starp franciski runājošajiem. brr. tosts pēc tosta, kad seb nolemj, ka pa nakti ar taksi dosies uz lidostu. nolemjam iziet ārā iedzert aliņu. pļukš, aturamies pie aizslēgtām ārdurvīm, kurām nedarbojas pilnīgi neviena no 3jām franču atslēgām. arī poga durvju atvēršanai nestrādā. Viņu boses vīrs nāk ar instrumentiem palīgā, bet tas nelīdz, nestrādā, iespējams, ka atslēga nolauzta. vienīga iespēja, ka kāds no ārpuses atslēdz. vācu meitene ir ārā, bet nav sazvanāma. Bet nabaga sebs, visi joko par viņu, jo nabadziņam drīz lidmašīna, 1 stāvā neviens nedzīvo, nav avārijas izejas un zemākie logi ir ar restēm :D
Vācu meitene ierodas un durvis atveras. meitenei līdzi kāds pusis, kurš jau liekas kaitinošs. Visi saskatāmies. Sebs nolemj doties uz lidostu. Es un Quentins pavadām uz taksometru. atvadoties apsienu Lv karoga lentīti ap roku, man nav skumji atvad;ities, jo viņš pēc mēneša būs atpakaļ, bet man pietrūks, ka nevaru jebkurā laikā uzzvanīt. :( ( katru dienu jau bija pieradums soļojot uz darbu uzzvanīt un vismaz 15 parunāties, kā arī tas bija vakara ieradums), bet tagad uz mēnesi nekā. Ar Quentinu dodamies atpakaļ uz apartamentiem, šis mazliet nošļucis, jau rīt viņš arī būs dzimtenē. smuki pasēžam, parēcam par to vācu meitenes pusi- Bulgārs, bet nu nekāds. cenšas būt asprātīgs. Quentinam ir jāsaka runa, šis padomās, bet tā arī nepasaka, jo pamatīgi sašļucis. Viss, viņa EVS ir cauri, viss beidzies.
Ciemiņi aiziet, iemītnieki aiziet gulēt, mēs ar Quentinu vēl mazliet parunājam, atvēlu viņam garo gultu ( kā nekā pēdējā nakts BG un esmu latviešu meitene)un pati ieritinos uz piepūšamā matrača.
лека нощ -leka nošt Quentin.

1.12.2009

28.11-29.11.2009

28. novembris, sestdiena
šodien man bija plānots garš brauciens uz Sofiju, jo 4dien nokārtoju vilciena karti par aptuveni 12ls, jo tad varu ar vilcienu ceļot 50% lētāk, un man šī karte atmaksāsies pēc nepilniem braucieniem uz Sofiju. Tā man sanāks ieekonomēt manu nedaudzo kabatas naudu. :)
mantas baucienam uz Sofiju sakravāju no rīta, jo vakar bija liels nogurums un man nekādi nenostrādāja teiciens: neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien. :D
neesmu īsti pārliecināta cikos man ir vilciens, jo internetā ir rakstīts 12.45, bet stacijā redzēju citu laiku- kkas ap 12.08, bet drošības pēc gribas sazvanīt Patriku, lai noskaidrotu cikos viņš iepriekšējā dienā braucis.
Vārds pa vārdam un tā kā viņš ātri runā angliski, tikai vēlāk saprotu, ka viņš ir slims. Man laikam, labāk braukt rīt, ja varu palikt pie EVS draugiem, jo negribas apgrūtināt ar sevi, ja cilvēks nejūtas labi.
Okay, ko darīt. Zvanu Seb un esmu vilšanās pilna, jo mans plāns mazliet sašķobījies un tagad jau jājautā Elenai vai man arī ir iespējams palikt pie viņiem pa nakti. :S
Runāju ar Seb un viņš uzlabo manu garstāvokli. :D
Kkā baigi gribas ēst, bet īsti nav ko, jo mēneša beigas un visu iepriekšējo ned iztiku tikai ar 4ls, jo taupīju naudu nedēļas nogalei Sofijā.
Nu ko, esmu sarūgtināta un prasās man ko saldu aidee uz veikalu- aizeju nopirkt divus kūkas gabaliņus uz veikalu + nopērku vēl ko lietderīgu ēšanai. :D atnākot mājās esmu šokā- man ir tikai viens gabaliņš kūkas. :D biju dusmīga un aizgāju uz veikalu noskaidrot, kas tad tā par lietu, izrādās, ka abi kopā salipuši, atvainojos un eju mājās. :D ( man liekas, ka par šo jau te ierakstīju, bet man švaka atmiņa vienkārši.) :D
tad nu ēdu, kas man ir ēdams un skatos ziemeļu puses raidījumus, jo viņi bei9dzot ko vairāk salādēduši :) tā nu paiet mans vakars. ;)
nav īsti ko darīt un Elena vēl nav atbildējusi uz manu vēstuli, tād''el nezninu vai mna īsti ir kur palikt Sofijā pa nakti. :D Bet saruna ar Seb ir fantastiska. :P apsolu, ka došu ziņu kolīdz man Elena atbildēs un atvadāmies, hopā- uzreiz atbilde no Elenas, ka man nav par ko uztraukties, lai tikai braucu. :D
Zvans Seb uzreiz pēc 2 min, kā pabeidzām, bet mēs īsti nesaprotam, kāpēc runājam pa mob, ja mums ir skyps. :D
padaru šādas tādas muļķības un hops gulēt.

Svētdiena, 29.11.
Pieceļos samērā agri, jo savāds nemiers man krūtīs par to ceļošanu ar vilcienu.
Hopā, Patriks onlainā, šodien jūtas labāk un kad esmu Sofijā jādod ziņa un dosimies paēst. :)
pēdējie darbiņi mājās un esmu jau ceļā uz vilcienu.
vilcienu gaidīju kādu stundu, jo labāk ātrāk nekā pa vēlu.
Vilcienā- 5h ar pensionāriem, kuri izskatās diezgan laipni, okay, Bg ļaudis ir laipni, bet jau pirms vilciena attiešanas šie sāk runāt par pensiju sistēmu Bg. Pēc 2h brauciena man jau sāk rasties domas, kā es viņus gribētu piežmiegt. viena sieviete vada diskusiju. patiešām vada diskusiju. tā, nākamais, lai izsakās šis vīrietis, kādas ir jūsu domas?? bet es biju laimīga, ka man neko neuzdeva. bet ar katru vārdu es saprotu aizvien vairāk un vairāk. bet par nelaimi man mob baterija pamaz un mūziku klausīties nevaru. mamma mani paglābj un uzzvana, vismaz ir ko darīt un es pastāstu, kā man viņus gribas nožmiegt. bet tie vismaz saprot, ka neesmu nepiekājīga, ka nerunāju, bet es vnk nemāku ar viņiem runāt. skats pa logu ir vnk neaprakstāms, jo visur ir kalni un kalnu upes. (mm) tagad es atceros, kapec es mīlu BG. :)
Zvans no Seb, viņiem nav biļetes uz autobusu, bet apsola, ka šonakt būs Sofijā un man tas ur pats galvenais. ;)
Tālāk zvans no Patrika- cikos es būšu un kur satiekamies un kāds ir mans plāns.
izkāpju no vilciena, esmu laimīga, ka beidzot tiku no tām sarunām vaļā. ;)
Sarunājam satikies ārpusē no stacijas, jo stacijā mani neatrast, pārāk milzīga.
izeju ārā un sāku gaidīt. uz brīdi man rodas šaubas ko es šeit vispār daru un kāda velna pēc esmu atbraukusi, jo cilvēki Sofijā ne smaida, bet uzbāžas- taksometru šoferi un cilvēki, kuri ubago.
Pie apvāršņa parādās Patriks un Todors. Es pat nevaru izteikt cik laimīga esmu. Dodamies uz centru, lai paēstu un iedzertu kafiju. kā izrādās dodamies tieši tai virzienā, kurš šonakt mitināšos. :)nav djuneru nav nekur. gaļa visur beigusies. ejam dziļāk centrā. garšīgi paēdam un dodamies uz kafe. man atnest ne to, ko pasūtiju, bet ar Todoru nolemjam, ka skandālu tomēr netaisīsim. Man šis puisis vnk patīk. miksējam Bg-Rus-Eng un tik labi saprotamies. :)
Patriks atnes mums saldumus. (mm)
runājam, runājam, runājam... :)
ejot pa ielu ar Todoru sākam jokot- skaties, kas tur pa lampu- WOW.. Patriks izliekas, ka mūs nepazīst. un tad pēkšņi Todors- skat, Latvijas karogs tur karājas. - wow, jā ( man liekas, ka tas patiešām bija), bet es paskatos un patiešām. un ģērbonis arī. :O ejam tuvāk, Patriks sāk lasīt pilnā balsī- "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods."(R.Blaumanis) wow. Blaumanis un kā izrādās šīs ir Latvijas asambleja Sofijā, var teikt, ka pašā pilsētas centrā. liels gods, jo šis stāsts turpinās vēlāk.
Visi raksti, ģērbonis un karogs tik labi izskatās, salīdzinājumā ar Lietuvas :D še tev, broļukas. :P
Nonākam netālu no tramvaja pieturas, atvados no puišiem, jo esmu gana pārliecināta, ka atradīšu dzīvokli, Elena neceļ telefonu & kevins arī. :D
kad esmu jau pusceļā Elena atzvana, ka jau nāk lejā, lai stāvu un nekustos.
dzīvoklī manāms mulsums, jo Franči tomēr ir auksti, tas nekas, ka šos jau mazliet pazīstu un Kevinu jau mazliet vairāk kā vajadzētu.
Sākas mana intervija un mans izklāsts, bet mana angļu valoda ir salūzusi jau kādas pēdējās 2 nedēļas.
ierodas Seb, Quentin un Sonja. Pasēžam un parunājam, runāšana ievelkas līdz 2viem naktī, kad man ir laiks gulēt savā 1,4m garajā gultā. ;)
Ar labu nakti, mani mīļie, gatavojamies jaunajai dienai, jūsu pēdējai dienai BG šoreiz un jūs taču zināt, ka rīt ceļamies plkst. 8.00, jo es ilgāk pagulēt nevaru. ;)