Vairs jau nekas nepārsteigs...
nav nekāds brīnums, ka nav veselības kartes, ka ģiemnē ir vismaz 5 bērni, ka BĒRNS iemācās vadīt zirga pajūgu agrīnā vecumā un pēc tam nezina kā rīkoties, kad zirgs satrakojas- skats: esmu pie darba ēkas, garām panesas zirga pajūgs, kurā izmisīgi kliedz bērns, zirgs satrakojies un nav apstādināms.... pajūgs palecas gaisā vismaz par metru no gulošā policista... ( kas šajā gadijumā ir trakāk- mašīna vai zigra pajūgs?), pusmiris suns, kuru 4 gadīgs bērns cenšas vest pastaigā, -21C kad mazs bērns rāpo šortiņos pa sniegu!!! kaķa izmēra beigtas žurkas uz ielām! MORBILI vai šarlaks ( man liekas, ka tas ir viens un tas pats, bet iespējams kļūdos) ir katram 5. bērnam, kuru satieku uz ielas, UZ IELAS!!!!
šīs ir tikai spilgtākās emocijas...
ir tādas, kurām vairs uzmanību nepievēršu...
Bet šo negatīvo emociju daudzumu, kas ir 1/15 dienas daļa, man atsver MANU ČIGĀNBĒRNU prieks un laime!!!
P.s. Vakar pateicu, ka es nestrādāšu ar nenormāliem bērniem, jo mēs visi kliedzam viens uz otru un rehabilitācijas kurss man LV nav nepieciešams ( tādēļ laikam bija depresija), tagad strādāju un pievēršos normāliem bērniem...
Ja, kas aizmirstas EVS kontrakts ir laba lieta.
3.31.2010
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru