30. novembris, pirmdiena
tā kā aizmigām ap 2viem un man bija 1,4m gara gulta, izgulēties īsti nevarēju plus vēl satraukums, ka maniem puišiem pēdējā diena BG. ap 6šiem no rīta sāk sāpēt auss, nav laba sajūta, bet kkā nomoku līdz 7.45, sāp aizvien vairāk. Pieceļos un eju uz virtuvi gatavot tēju. uzzvanu mammai, viņa ātri reaģē un atsūta man kampareļļas latīnisko nosaukumu. ( fantstiski ātri reaģējoša mamma) Kevins arī pieceļas ( zinu, ka viņš agri ceļas, jo kad bija pie manis, cēlās ātrāk kā es- man liels šoks, jo viņš ir pirmais cilvēks, kuru zinu no EVS, kurš agri ceļas). Tā nu mazliet parunājam, kad ierodas Sonja un paziņo, ka man jāiet Sebastians celt aukšā. Tāds miega mice, un man labi izdodas viņu pamodināt. Quentins jau ir atvēris acis un nemaz nejautā cikos esmu piecēlusies, jo jau zina, ka pirms modinātāja. ( mums savi jociņi) dod man dažas norādes kā labāk mūsu miegamici piecelt un aidee, Sebs ir aukšā. Kāpēc mums bija svarīgi agri piecelties? Jādodas uz Beļģijas asambleju Sofijā, lai Sonja varētu nokārtot vīzu braucienam uz Briseli. šis tas un esam jau ceļā. Noķeram taksi, Quentins runā un noskaidro, ka pa 5 levām tiksim līdz asamblejai, drošības pēc sarunājam, ka tomēr taksometrā nerunāsim. Sonja laikam nedzirdēja, un ilgstoši ar mani sarunājās. Es izlikos, ka nekausos, jo mana auss arī sāpēja, ibumetins vēl nebija iedarbojies. Brokastis nebiju paēdusi. Taksometrs aizvizina pareizajā virzienā, bet ne pie pašas ēkas. tā nu sākas meklēšana, Quentins uz vienu pusi, Sebs uz otru, Sonja sarunājas ar taksometra šoferiem, lai atrastu norādīto adresi(krieviski), bet es vnk stāvu uz skatos uz Sofijas ārpus-centra burzmu. taksometra šoferis norāda virzienu, sasaucu puišus un aidēe. Pa ceļas noejam gar kkāda parka mūriem, mans un Quentina skats ir piesaistīts vāverēm. Quentins nepaspēj iemūžināt, jo vāvere ir ātrāka par kameras klikšķi. Nu nav mums tās pārliecības, ka ejam pareizajā virzienā, nu nekādas pārliecības. Policija trāpās pa ceļam, bet šie nezin. pasmejamies, bet seb aiz kokiem ierauga savas valsts karogu. Priecīgi. Es patiešām nezinu, ko man darīt, vajadzētu tā kā aptieku atrast, asambelja vēl ciet, brokastis nav ēstas, un visiem jāpiereģistrējas ieejai. Aidē, ko nu- neiešu jau stāvēt ārā ( labi, ka iegāju iekšā, savādāk būtu ilgas stundas stāvējusi un domājusi ko ārā darīt). galvenā persona vēl nav ieradusies, kā arī visas šīs lietas noteik rindas kārtībā. Skatamies bukletus, kartes un citas muļķības. Quentins kļūst sentimentāls, jo viņa pēdējā diena BG, Sonja priecājas par Briseles skatiem un runājas ar seb, kur viņi ceļos un ko apskatīs. Es ar savu sāpošo ausi vēroju cilvēkus- viens pāris, beļģu vīrietis un bg sieviete vēlas nokārtot laulības dokomentus, izskatīgs maķedoniešu pusis ar tēvu vēlas nokārtot vīzu, un izskatīgs vīrietis ( neatbilstoši viņa vecumam izvelk piezīmju blociņu un sāk rakstīt), vēlāk Quentins izskaidroja, ka viņš ir no Somijas un kārto savu bērnu, kuru tautība ir beļģi, legālu uzturēšanos ar savu tēvu Bg. Viss sāk mazliet kustēties uz priekšu un rindas kārtībā iet pie lodziņa, iet maliņā un atkal iet pie lodziņa, bet mūsu kārta kā nav tā nav. Pāris iziet ļoti priecīgs ārā, Maķedoniešiem arī viss kārtībā, Skandināvam pats konsuls izskaidro visus likumus un šis ļoti laimīgs. Visi laimīgi dodas ārā. Sonjas kārta iet pie lodziņa. saņem veselu kaudzi ar anketām, kuras jaaizpilda. Sebs palīdz, bet mēs ar Quentinu pētām viņas Armēnijas pasi. Pamanu, ka derīguma termiņš beidzies 1997. gadā. :D Mēs smejamies tik traki, ka Sonja mūs pātrauc un paskaidro, ka viņi armēnijā pasi maina tikai tad, ja tā ir saplīsusi, pazudusi vai izmazgāta. derīguma termiņš tiek pagarināts ar zīmogu pasē. :D Pats konsuls ilgi runā itkā ar viņu- no malas smieklīgi, jo konsuls runā ar Seb, bet Sonja māj tikai ar galvu- itkā saprastu visu franciski. Pats konsuls sazvana Briseli, lai tie saņem visus papīrus jau šodien. Sonjai tiek apsolīta vīza, jo konsuls ir ienitresēts, lai šī meitene ierastos Briselē. Laikam simpātijas. Sonja samaksā summu, mēneša kabatas naudas apmērā. un mazliet gaidam, kad konsuls iznāks "atvadīties", Quentins joko, ka ar beļģu alu nāks ārā. Riebeklis, nu neiznāca. Sonja pa to laiku asamblejā telpaugiem vecās lapas nokopj. Viss kārtībā un dodamies prom. ejot runājam, cik atsaucīgi tie beļģi tomēr ir, pļukš Sonjai mob zvana, smejamies, ka konsuls zvana. Zvana sekretāre, ka jāiet atpakaļ, jo kvīti neizdeva. :D 10 min, un atkal jau esam arā. ( šis viss process mums vilkās vairāk kā 3h, bet man šajā laikā bija jauka saruna ar manu mentori, par to kā viņa sēž ofisā un mēģina ko darīt ar papīru čupu, bet es esmu ar saviem tuvākajiem EVS draugiem Sofijā).
Dodamies, jā, mēs ar Sonju domamies, bet Seb un Quentins skrien uz centru. šī asambelja atradās 30 min attālumā no Sofijas centra, ne īpaši pievilcīgā vietā. var teikt, ka LV asambelja ir daudz labākā vietā, mums ir smuks karogs+ par ģērboni nemaz nerunājot.
Esam centrā, pa ceļam ieeju kādā aptiekā un Bg jautāju ko man vajag, bāžot acīs latīnisko nosaukumu, bet tā meitene, man patiešām nepatika, pārgāju uz angļu valodu, arī to viņa nesaprot. Pienāk vīrietis, apšaubāmi runā angliski, es šim parādu lapiņu, kas man būtu nepieciešams un izskaidroju kam. šim lēni, bet tomēr aiziet. saka, ka BG kampareļļa neesot, bet ir spirta šķīdums ar kampara eļļu. ~30 sant. aidēee, bet šis man neiesaka kko ar šo ausī darīt. Es tak pati gudrāka un man tā auss sāp. Sonja paskaidro, ka viņi armēnijā ar šo seju tīra. forši, noteikti izmēģināšu. tagad, kā jau plkst. 12 un kkas, meklējam vietu, kur varētu paēst, bet ak nē, Sonja izdomā, ka viņai naudu vajadzētu izmainīt. Sarunājam, ka pēc ēšanas, jo man ne tikai auss sāp, bet arī kuņģis jau sarvāies. dodamies uz restorānu, ko Quentins zina, ka tur esot, bet nē, pa ceļam pagadās tieši tā banka, ko Sonjai vajag. 20 min stāvējam 20 m attālumā no ēdiena. ( man bija liela dusma)
Smuki un glauni paēdam, Sonja izdomā, ka ir jau vēls, meitene gaidīs autoostā un abas laidīs atpakaļ uz Haskavo. Nu paldies, saule, šos vārdus patiešām gaidīju, nu es negribēju iepirkties un klīst pa veikaliem, patiešām nē. Pavadam uz ielu, pa kuru viņai ejot pēc 30 min nonāks "autogara".
palieku ar pušiem. plāns- seb vajag internetcafe, bet zina kur atrodas. 20 min un viss darīts. dodamies uz dzīvokli atpūsties. Smuki atvelkam elpu, parunājam ar vācu mieteni- dzīvokļa patstāvīgā iemītniece ( + vēl 3 franči ar kuriem nesadzīvo).
Seb man parāda, ko nopircis māsai, es kārtīgi izsmejos, vācu meitene man piebalso. Nolemjam, ka abi ar seb iesim māsai meklēt ko noderīgāku. Quentins jau aizmidzis un netīk modināt. Tā nu dodamies uz Sofijas lielāko tirgu. Seb man nopirka dāvaniņu. Abām māsām nopirka dāvanas, kaut gan man ilgi nācās pierunāt. dažus suvenīrus. Bet es tiku pie 2 kg mandarīnu, kuru cena 60 sant ( 2 kg)!!!
uz katra stūra dzirdami klusi čuksti- cigari ot dve leva. Nu nēe!!! Policija patrulē tik bieži. ūdenspīpes tabaka 1,50 levas, kas ir apmēram 60 sant. ogles 12 sant.
Dodamies atpakaļ uz dzīvokli, kurā palika guļošais princis. Seb ir plāns pēc pāris stundām braukt uz lidostu, lidmašīna ir 6 no rīta, bet jābūt jau 4tros. labāk izgulēsies lidostā nekā uz piepūšamā matrača, bet C`mon es gulēju gultā, kura īsāka par mani.
Tiesājam mandarīnus. kad tie jau iet uz beigām ierodas franču team. Tā kā uz brītiņu biju izgājusi, kad atgriežos, saprotu, ka man netiks tulkots. bet Kevins ir tik labs, ka pēc 10 min ilgas smiešanās izskaidro man vienā teikumā- šis bija joks no franču politikas.
vēlāk ierodas mana franču meitene ar kuru apmācībās dzīvojām kopā ( pirmais izsaukums- oi, Liene, you are not blond anymore, what happened?) un poļu meitene. ;) šie atnesuši ķīniešu ēdienu. mēs nolemjam aiziet pāri ielai pasūtīt picas + veikalā nopirkt aliņu, kad atgriežamies kompānija pazudusi, tā nu esmu atkal viena starp franciski runājošajiem. brr. tosts pēc tosta, kad seb nolemj, ka pa nakti ar taksi dosies uz lidostu. nolemjam iziet ārā iedzert aliņu. pļukš, aturamies pie aizslēgtām ārdurvīm, kurām nedarbojas pilnīgi neviena no 3jām franču atslēgām. arī poga durvju atvēršanai nestrādā. Viņu boses vīrs nāk ar instrumentiem palīgā, bet tas nelīdz, nestrādā, iespējams, ka atslēga nolauzta. vienīga iespēja, ka kāds no ārpuses atslēdz. vācu meitene ir ārā, bet nav sazvanāma. Bet nabaga sebs, visi joko par viņu, jo nabadziņam drīz lidmašīna, 1 stāvā neviens nedzīvo, nav avārijas izejas un zemākie logi ir ar restēm :D
Vācu meitene ierodas un durvis atveras. meitenei līdzi kāds pusis, kurš jau liekas kaitinošs. Visi saskatāmies. Sebs nolemj doties uz lidostu. Es un Quentins pavadām uz taksometru. atvadoties apsienu Lv karoga lentīti ap roku, man nav skumji atvad;ities, jo viņš pēc mēneša būs atpakaļ, bet man pietrūks, ka nevaru jebkurā laikā uzzvanīt. :( ( katru dienu jau bija pieradums soļojot uz darbu uzzvanīt un vismaz 15 parunāties, kā arī tas bija vakara ieradums), bet tagad uz mēnesi nekā. Ar Quentinu dodamies atpakaļ uz apartamentiem, šis mazliet nošļucis, jau rīt viņš arī būs dzimtenē. smuki pasēžam, parēcam par to vācu meitenes pusi- Bulgārs, bet nu nekāds. cenšas būt asprātīgs. Quentinam ir jāsaka runa, šis padomās, bet tā arī nepasaka, jo pamatīgi sašļucis. Viss, viņa EVS ir cauri, viss beidzies.
Ciemiņi aiziet, iemītnieki aiziet gulēt, mēs ar Quentinu vēl mazliet parunājam, atvēlu viņam garo gultu ( kā nekā pēdējā nakts BG un esmu latviešu meitene)un pati ieritinos uz piepūšamā matrača.
лека нощ -leka nošt Quentin.
1.12.2009
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru