Bulgārija- manās domās, manā sirdī. Mana vieta, manas jaunās mājas, bet visu dzīvi gan nevēlētos pavdīt.
Esmu iemīlējusies! Katru dienu, ar katru elpas vilcienu aizvien vairāk.
Es to redzu, dzirdu, sajūtu, izgaršoju un baudu.
Es nevis eksistēju, bet es dzīvoju. Neatceros, kad vēl esmu tā dzīvojusi.
Manas sajūtas ir jūtu virpulis ( katru dienu jaunas emocijas, gan negatīvās, gan pozitīvās)
šeit ir mana vieta un mans laiks.
Vidin- mani cilvēki, mani bērni... manas ielas un manas mājas....
uh...
Man centrā jau ir mīļākie bērni,
pilsētā mīļākās vietas, iecienītākais taksometra šoferis ( jo par tiek 15 km ne stotinku nenokrāpj un kvītis izdrukājā),
man ir mana mīļākā ēstuve un saimnieks visu laiku man jautā kā iet, kas jauns, gatavojot manu īpašo.
Man apkārt ir fantistiski kaimiņi, babas tirgū...
Man ir cilvēki kam izkratīt sirdi un paraudāt uz pleca.
Man ir Bg mobilais nr un 3 cilvēki manā grupā ar kuriem runāju pa velti!
Mentore un mans tuvākais cilvēks, kura man zvana vismaz 4x dienā, lai tikai pajautātu kā iet.
Seb, kurš atgriežas janvārī Bulgārijā ( 2dien lido mājās), bez kurasarunām diena nav diena. galvenais jautājums - are you angry now? (hungry)
Pēc mājām, protams, ka ilgojos, bet tikai apciemot, bet ko man patiešām gribas- vecākus un draugus šeit, lai visu parādītu...
P.S. lai arī kādi bija mani pirmie iespaidi par roma, man apkārt ir fantastiski cilvēki ar tulīt pabeigtu aukstāko izglītību, bērni, kuri cenšas mācīties ( rotaļas un izklaides traucē).
Un Mahala. Tā ir vesela pasaule. Romas pasaule. Cilvēki ir zinkārīgi, bet tu tikai smaidi un novēli jauku dienu un tu saproti, ka rīt tev uzsmaidīs.
un mans boss no īgnas personas ir pārvērties par jauku un smaidošu personu!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru