Daži no iespaidiem.!!!
Čehija, man likās ļoti skaista zeme, kā no augšas likās skaista zeme, jo viss izskatījās, kā sadalīts pa laukumiņiem- meži, labības lauki, un tikko uzrakta zeme- laikam kartupeļi noņemti. Prāgas lidostā- vajadzēja no termināļa nr.2 nokļūt uz 1. sekoju norādēm un nokļuvu, nācās iziet cauri pasu kontrolei un pārliecinājos, ka ir pareizi, tā kā viss kārtībā. Neieejot nevienā veikalā, tikai tiem uzmetot mazu skatu, pēc 30 min nokļuvu līdz nākamajai vietai, bet mazliet apmulsu, jo uz datora parādījās vietējais laiks, man uz rokas cits, protams, grūti saprast, jo redz, man jau iedaļas nav, un lidostā ar kaut kāds cits. Vadījos pēc mob telefona laika, un noskatījos vienu sēriju seriālam.
Lidmašīnā nosēdos pie loga, mazliet strupji pabīdot vīrieti, bet kad sapratu, ka vīrietis labprāt ar mani parunās, pasēdos pa vidu. Tā mēs runājām par Nīderlandi un Amsterdamu- par viņa mājām, kā viņš dodas darīšanās, un parunājām par viņa iespaidiem esot Rīgā, pag. gadā, kad laukā bija -25 grādi. Parādīju „Nasing Spešel” video, par kuru pasmējāmies. Pilots laipni paskaidroja, ka atrodamies virs Slovākijas, tūlīt būsim virs Ungārijas un līdz Sofijai vairs nav tālu. Šķērsojot Balkānu kalnus, man elpa aizrāvās, jo tie tikai turpinājās un turpinājās utt. Tuvojoties Sofijas lidostai norit pēdējā asara, jo sapratu, ka esmu tālu no mājām, un šeit viss ir saulē izkaltis, pat sāk palikt karsti.
Ar lielu prieku sagaidu savu bagāžu un lavos ārā uz izeju, tas ceļš patiešām bija līkumains. Pēdēja pasu pārbaude un esmu ārā. Jau pie izejas ieraugu smaidošu meiteni ar savu vārdiņu un skaistu liliju. Tiekamies pēc 1min, lai izlīkumotu cauri cilvēku pūlim. Silvija ir jauka. Viņa palīdz man ar bagāžu, protams, piešķiru vieglāko, kaut gan īstas atšķirības jau nav.
Dodamies pēc sveramā bulgāru saldējuma, meža ogu, meloņu un vēl kāda, apmulstu pie teikuma, ka Silvija pārdevējai pasaka, ka viņai- Mauko. es sāku smieties un vēlāk izskaidroju, bet viņa tik stāsta, ka bārā ņemot – please one mauko- dabūsi 100gramus. : D, kā arī jautājot, vai esi nogurusi saņemu galvas mājienu- latviski, ka nē, es jautāju kādēļ nē, jo es tak ar esmu sagurusi un viņai jau ar garš brauciens bijis, bet abas reizē sākam smieties, jo tas pirmais negadījums ar galvas kustībām. ( Bulgārijā galvu krata pretēji mums. Jā rāda kā nē, un nē kā jā)!!!
Tuvojas Balkānu kalni un ceļš paliek līkumaināks, aizmigt vairs nav iespējams- ceļu kvalitāte tāda kā pie mums Latvijā!!!
21.15 ierodamies Vidinas autoostā. Plāns: Silvija runā taksi, jo visiem nepietiks, es ņemu bagāžu. Tiek darīts un es ar šoferi palieku vienatnē- prasa man vai vajagot atvērt bagāžu, es, protams, saku, ka jā, a šis netaisa. ( galvas kustības vainīgas) Ar Silviju sasmejamies un šoferis saprot. Iekāpjot- es skaidri pavēstu, ka mums uz VIDA 4 ( Vida ir manas mammas vārds, 4 izrunā tāpat kā latviski), 5 min un esam klāt, lifts, svinīgi atslēdzu durvis un elpa aizraujas, cik man te viss sakopts.
ātri paņemu pasi un dodamies uz migrācijas dienestu. Tiek izklāstīta situācija un jāaizpilda viens papīrs en-tajos variantos. Nikolajs pārjautā vai tā patiešām ir mana pase, jo neizskatoties pēc sevis. 2 min laikā tieku ieprogrammēta sistēmā, manas mājas tagad oficiāli ir VIDA 4.
Bobbys jau stāv krustojumā un abi ar Silviju māj. Bobbys sasveicinoties nobučo uz abiem vaigiem, esmu apmulsusi. Ar Silviju iepazīstos mašīnā, ļoti jauka. Dodamies uz pilsētas lielveikalu uz dārgāko kafejnīcu pilsētā. Daudz dažādu jautājumu man. Redzam, Bulgāru kāzas, šie sakot, ka švakas, jo aiz jaunlaulāto mašīnas tikai vēl 2vas mašīnas pīpina. Viņiem tā pieņemts, visu laiku brauc un pīpina, esot viss atļauts arī pie luksofora pie sarkanā braukt, pa visām ielām utt. Tagad saprotu, kāpēc pamodos no tā trokšņa kādam taču bija kāzas.
Mamma bulgāru valodā ir Maika.
Čigāni esot ļoti bagāti, katram esot mersedess, Bmw vai jaunākās klases mašīna, jo daudz zogot.
Lietus pārstāj un ejam ārā, cilvēku uz ielām maz, jo visi pa dienu atpūšas, jo šo ned. nogali pilsētā esot Serbu mūzikas festivāls, kas cilvēkiem ļoti patīk. ( tas ir tas mans tuc tuc aiz loga). Rīt beigšoties.
Uz balkona man salst, ārā 15 grādi. Ar džemperi par karstu. Laukā gaiss tik skaisti smaržo un arī vējš ir. Iedomājos, cik jauki to būtu vērot Aizputē zem kultūras nama uz trepītēm. Man nav ilgas pēc mājām ( vēl nav).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru