11.28.2009

un beidzot 28. novembris

vakar kaimiņiene man iedeva ārdurvju atslēgas. :)

Šodien bija jābrauc uz Sofiju, bet plāns izjuka, jo pusis slims.
Tad nu es visu dienu šaubijos, bet runājot ar Sebu sapratu, ka jauzjautā vai es nevaru palikt tur pat, kur viņi paliks.
bet 3 perosnas jau paliek, diez vai varēšu arī es, bet mēģināts nav zaudēts, aiziet. :)

ilgi nu gan tā atbilde bija jāgaida. gandrīz sirds pa muti leca ārā, bet beigās viss ir kā smērēts, rīt braucu uz Sofiju. Liene laimīga. :)


kas šodien notika:
Mana mentore dažreiz var būt arī mazliet riebīga, jo viņa man parādīja, kur netālu no manas mājas atrodas kūku veikals. Tā kā man īsti nebija ar ko iet iedzert kafiju, jo vienīgā mana tuvākā meitene ir ārpus pilsētas un tai trakajai meitenei, kura dzīvo man nekādi negribas zvanīt, tad nu es aizgāju un nopirku kūkas un nolēmu ēst mājās.
atnākot mājās, secināju, ka man ir tikai viens gabaliņš ne 2! es biju mazliet dusmīga un devos atpakaļ uz veikalu. domās jau raisās plāniņš ko teikt. Pārdevēja uztaisīja tik smaidīgu seju un paskaidroja, ka ir bai, bet tikai kopā salipuši! :D nekad vairs nepirkšu gabaliņus ar vienādām glazurām. :D tikai biskvīti abām bija savādāki.
man bija tāds fails, bet tas nekas, es ļoti atvainojos, viņas nesmējās ļauni.
Es arī rupji neuzbruku, bet tikai jutos mazliet aizskarta, tas nekas. es atvainojos.. :)

J''ēj, rit braucu uz Sofiju. :))

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru